Viņš stāsta, ka pašreiz ir jūtama ļoti liela interese. "Mēs jau neesam uz mūžiem galvojuši, ka nepārstrādāsim cukurbietes. Šī vienošanās ir spēkā līdz 2011.gadam, un pēc tam varam atsākt ražošanu. Ir cilvēki, kam pašreiz ir doma investēt līdzekļus un būvēt modernu cukurfabriku; tādas runas virmo," stāsta uzņēmējs.
Viņš gan uzskata, ka lēmums likvidēt nozari tobrīd bija pareizs. Pirmām kārtām pārstrādes uzņēmumi bija
nolietojušies, Savas funkcijas tie pildīja, bet ekonomiski rentabli
nebija, nespēja konkurēt ar līdzīgiem ražotājiem Eiropā.
Pēc A.Vēja vārdiem, viņa uzņēmumam lietuvieši piedāvājuši pārstrukturēties atpakaļ uz cukurbiešu audzēšanu, bet pašreiz to neesot iespējams izdarīt, ir nepieciešamas šīs
piedāvātājrūpnīcas garantijas, ka viņi tuvākos piecus gadus iepirks cukurbietes par cenu, par kuru puses vienojas. "Tā būtu vienošanās
ar visām sankcijām: ja nu kaut kas notrūkst, tad viņi nopērk šo tehniku
no mums atpakaļ. Mums nāktos investēt vismaz miljonu latu, lai tehnika
būtu augstā līmenī un lai mēs atkal varētu apstrādāt 1000 hektāru," stāsta uzņēmējs.
Viņš intervijā arī pauž viedokli, ka krīze tikai tagad īsti sākas, un būs vajadzīgi pieci gadi, lai "tiktu no visa šī ārā". Līdz aprīļa beigām visiem uzņēmumiem jāiesniedz gada pārskati, tad jau tikai redzēs, kāda ir situācija katrā uzņēmumā, kādas ir kredītsaistības, cik reāli būs tās izpildīt, norāda A.Vējš.