Andrejs iestājies bezdarbniekos un meklējis citu darbu, taču to, kā viņš pats saka, šajos laikos atrast ir bezcerīgi. Drūmās domas kliedētas, sportojot, makšķerējot, uzlabojot savas metināšanas iemaņas un citādi labi pavadot laiku. Bezdarbnieka statusā Andrejs pabija deviņus mēnešus, līdz Komforts aicināja viņu un citus metinātājus, arī atslēdzniekus atgriezties darbā. Jaunas darba rokas bija vajadzīgas, jo uzņēmums apsīkušo vietējo tirgu pamazām centās kompensēt, audzējot eksportu.Tādi uzņēmumi kā Komforts, kas par spīti krīzei ir spējuši piecelties, veiksmīgi pārorientējoties uz eksportu, pamatā arī būs tie pionieri, kas radīs jaunas zudušās darba vietas.
Lasiet vairāk: Angļi pērk, latviešiem ir darbs