"Tikai viena astotā daļa no aptaujātajiem uzņēmējiem būvniecības nozarē atzīt, ka izglītība, kuru iegūst jaunie darbinieki ir augstā līmenī. 40% atzīmējuši, ka izglītības līmenis ir vidējs, bet nepilni 20% ka zems. Kopumā pētījuma dati liecina par profesionālo izglītības iestāžu absolvējušo speciālistu neatbilstību darba tirgus prasībām.
"Latvijā arodskolu audzēkņiem krietni pamatīgāk skološanās laikā būtu jāiegūst aroda iemaņas, ko var panākt veidojot labāku sadarbību starp uzņēmējiem un skolām. Ārzemēs audzēknis vispirms sameklē prakses vietu un tikai tad iesniedz dokumentus skolā. Mācību laikā praksē audzēknis pavada 50 - 80% no kalendārā gada un tikai atlikušo laiku nododas teorētiskām nodarbēm. Teorētiskajās nodarbībās audzēknis apgūst tikai pašu darbam nepieciešamo un, ja viņu pēkšņi ļoti ieinteresē piemēram, astrofizika, nekas netraucē to apgūt fakultatīvi," stāsta Knauf tehniskais vadītājs Andris Veinbergs.
Uzņēmēji kā būtiskākos savas darbības ietekmējošos faktorus min darbaspēka kompetences līmeni, nodokļu izmaiņu politiku, pirktspēju, darbaspēka pieejamību darba tirgū, jauna noieta tirgu apgūšana, kā arī normatīvo aktu izmaiņas.
Saskaņā ar pētījuma datiem 65% profesionālās vidējās un arodizglītības audzēkņi pēc prakses uzņēmumos, kas saistīti ar būvniecību vai ainavu arhitektūras pakalpojumu sniegšanu, palikuši tajā strādāt. Uzņēmēji atzinuši, ka viens no būtiskākajiem jaunu darbinieku atlases kritērijiem ir tieši profesionālās izglītības līmenis un darba prasmju demonstrēšanas iemaņas.
Pētījums Būvniecības nozares izpēte profesionālajai izglītībai tika veikts 2012. gada februārī. Kopā tika aptaujāti nepilni 5000 būvniecības nozares uzņēmumi.