Janvārī saņēmāt balvu par labāko 2016. gadā Latvijā izstrādāto datorspēli Blades of the Righteous, bet ar ko jūs nodarbojaties ikdienā? Pieņemu, ka spēļu veidošana nav pamatdarbs.
Es biju programmētājs, kādu laiku izstrādāju tīmekļa vietnes, pārcēlos uz kriptogrāfiju un tad sāku strādāt arī ar samaksas termināļiem, bet pēc brīža sapratu, ka man patīk spēļu radīšana. Tad sāku meklēt līgumdarbus un vairāk laika veltīt spēļu izstrādāšanai. Pamata nodarbošanās man ir saistīta ar programmēšanu. Dažkārt paveicas un darba ir vairāk, bet pārējais laiks gan aiziet spēles veidošanai. Man šķiet, ka cilvēkam ir atbildība sevi uzturēt, negribu ņemt naudu no vecākiem, cenšos pelnīt, lai man pietiktu dzīvei, taču es arī gribu nodarboties ar to, kas man patīk. Pagaidām man tas izdodas.
Cik ilgu laiku jau dzīvojat pēc šāda darba plāna?
Šāds grafiks man ir apmēram gadu. Pirms tam es pie spēles strādāju vakaros pēc darba.
Vai esat kaut kur mācījies izstrādāt spēles?
Esmu pabeidzis bakalaurus Datorikas fakultātē Latvijas Universitātē. Teorijas pamats bija nepieciešams. Tā lieta ir noderīga, bet varbūt studijas varētu saīsināt, man dažkārt bija sajūta, ka tam, kas notiek, nav jēgas. Taču kopumā, es uzskatu, tas bija intelektuāli vērtīgi.
Varbūt vajadzētu vairāk praktisko mācību? Bieži dzirdēts, ka Latvijā iemācīties izstrādāt videospēles tā pilnīgi līdz galam nevar...
Man liekas, ka praktisko pieredzi iegūt nav plašu iespēju, sevišķi, ja esi iesācējs, bet kopumā šķiet, ka augstākās izglītības uzdevums ir veicināt domāšanu un mācīties pašam. Es domāju, ka mācīties ir fantastiski, tas ir kā iestādīt sēklu zemē. Esmu beidzis arī Teoloģijas fakultāti, taču tas man vairāk palīdz runāt ar cilvēkiem un kaut kādā veidā izciest dzīvi. Tā fakultāte vispār ir ļoti daudzpusīga un veicina, lai cik paradoksāli tas izklausītos, kritisko domāšanu.
Vai vēl kaut ko gribat iemācīties?
Vēl nezinu, bet liekas, ka uzņēmējdarbība noderētu, tas palīdzētu arī spēlēm. Vispār programmētājiem visu laiku jāmācās jaunas lietas, jāmācās no tehnoloģijām.
Vai videospēles varētu būt jūsu pilnas slodzes darbs?
Kaut kad – jā, bet vajag vairāk drošības, ka ar to var kaut ko nopelnīt.
Vai ir ticība, ka Latvijā kādreiz ar to varēs pelnīt?
Absolūti. Man šķiet, ka tagad tas tiek veicināts, un arī mums Latvijā veidojas kopiena, kura var palīdzēt cilvēkiem šajā lietā iesaistīties. Pat ja tas ir tikai vaļasprieks, tas ir labs sākumpunkts, lai cilvēks, bērns varētu iemācīties programmēšanu un tad tālāk jau strādāt par industriālu programmētāju.
Ar spēlēm var nopelnīt, jo tirgus ir globāls. Tagad spēles izplatīt ir vieglāk – ir Steam (ASV uzņēmuma Valve izveidotā, patlaban populārākā datorspēļu iegādes un izplatīšanas platforma – red.), ir Google tirgus, ir Apple Store viedierīcēm. Taču, protams, ir arī grūtāk tikt pamanītam.
Mums Latvijā pašlaik ir izaugsmes process. Galvenais ir neapstāties, mēs esam spējīgi visu izdarīt. Runājot par kopienu Latvijā, šeit nav konkurences – katrs ar savu spēli var kaut ko pienest. Es uzskatu, ka mēs esam maisījums no māksliniekiem un uzņēmējiem, kas mēģina bīdīt savas idejas. Kopiena ir ļoti laba, saliedēta, un cilvēki atbalsta cits citu. Man liekas, tas ir svarīgi.
Ja runājam par spēļu veidošanu, kam dodat priekšroku – datorspēļu vai mobilo lietotņu izstrādei? Saka, ar mobilajām spēlēm nopelnīt vieglāk.
Ja tas būtu mans pamatbizness, es droši vien orientētos uz mobilajām spēlēm, jo Latvijā arī ir izstrādātāji, kuri tieši nodarbojas ar mobilo industriju. Taču es cenšos skatīties uz to kā uz mākslu, kuru es cenšos virzīt tālāk. Man pašam patīk datorspēles, un, manuprāt, ja centīsieties ko sasniegt, piecu gadu laikā tas varētu sanākt.
Cik ilgi strādājāt pie savas spēles Blades of the Righteous, kas šogad saņēma apbalvojumu?
Pie Blades es strādāju divus gadus – kā jau teicu, nācu no darba mājās, sēdos un programmēju. Tagad man tas prasītu trīs vai četrus mēnešus, bet toreiz tas bija baigais darbs. Iespējams, tas arī veicināja aiziešanu no ikdienas darba – gribēju vairāk laika, lai veidotu spēles, citādi attīstība notiek ļoti lēni. Protams, tas, kas sanāca, man tagad, kad spēle publicēta, jau vairs nepatīk. Tāpēc esmu spēli vairākkārt pielabojis. Kā mēdz teikt: esi laimīgs, bet nekad neesi apmierināts!
Vai visu, radot spēli, darījāt pats?
Blades es mēģināju atrast jau gatavus zīmējumus un kādu brīdi algoju mākslinieku, pēc tam mana draudzene, kura mācās pilna laika studijās, centās piepalīdzēt, kad bija brīvs laiks. Bet otrajā spēlē Frequent Flyers (janvāra beigās tā, tāpat kā Blades of the Righteous, arī publicēta Steam platformā – red.) es tikai programmēju, un draudzene, kad varēja, palīdzēja ar grafiku un zīmējumiem. Mums ir tāda divu cilvēku komanda.
Vai esat mēģinājis sadarboties ar ārzemju spēļu izdevējiem, kuriem jau ir savi reklāmas un mārketinga tīkli? Spēles jums ir interesantas, taču šķiet, ka par tām maz uzzina.
Ar pirmo spēli es nemeklēju nevienu. Par otro uzrakstīju dažiem izdevējiem, kas, manuprāt, šķita labi, bet vairāki man atteica. Ja kāds būtu atsaucies, es ar to sadarbotos, bet, ja ne, tad ne. 2016. gadā iznāca 36% no visām spēlēm, kas ir pieejamas Steam platformā, tirgus ir tik piesātināts, ka izdevēji saņem simtiem piedāvājumu – viņiem jāizvēlas.
Vai ir doma par lielākas spēļu studijas veidošanu un finansējuma piesaisti?
Man šķiet, ka ir jābūt gatavam izaugsmei. Šobrīd mēģinām darboties divatā. Ja redzēsim, ka ir potenciāls un varam to īstenot attiecīgā līmenī, uzreiz ir vērts meklēt investoru. Paskatīsimies, kā ies Frequent Flyer. Esam atvērti piedāvājumiem, bet gribam būt godīgi pret investoriem, lai neviens nejustos "apčakarēts".
Kā ir ar brīvo laiku? Iepriekš spēles taisījāt vakaros pēc darba. Kā ir tagad, kad darbs ir spēļu izstrādāšana?
Šobrīd, kad man ir līgumdarbs, es strādāju deviņas stundas dienā. Sanāk, ka spēles taisu brīvajā laikā, bet, kad tās taisu, man nav brīvā laika. Taču tā ir tik forša lieta! Es pamostos un domāju par to, ka šodien darīšu foršu lietu.
Pēdējais jautājums, par ko bieži vien gan industrijā, gan citviet strīdas, – vai spēles ir māksla?
Viss ir jāvērtē pēc nolūka. Kāds glezno, lai savu darbu parādītu galerijā, kāds zīmē pēc pasūtījuma. Ir grūti novilkt robežu. Man videospēļu izstrādāšana ir māksla, taču tā ir arī zinātne, jo ir principi, kas ir jāievēro. Bet tā jau ir visur – ir jādod savai idejai telpa, bet jāpieturas pie principiem, kas nodrošina, ka tā sanāks lietotājiem patīkama.