Arī uzņēmumi arvien rūpīgāk un aizvien profesionālāk izvērtē gan pasākumu rīkotāju saturisko veikumu, gan tehnisko kvalitāti, skatot to kontekstā ar tērējamo budžetu. Turpmāk sagaidāma dažāda satura, žanru un partnerību sinerģija, norāda pasākumu rīkošanas biznesa pazinēji.
Veido sadarbību
Patlaban vērojama tendence, ka arvien vairāk uzņēmumi savas korporatīvās konferences un pasākumus rīko kopā ar tā dēvētajiem komūnas partneriem jeb sabiedriskajiem partneriem. "Nav jau liela māka noorganizēt augstas klases konferenci ar neierobežotiem naudas līdzekļiem, bet tikai ar naudu vien nevar nopirkt visaktuālāko saturu, piesaistīt plašāko un ietekmīgāko auditoriju, tikai ar naudu vien nevar panākt atpazīstamību, ietekmi un labu reputāciju," norāda konferences Reputation Time un pasākuma Digital Freedom Festival rīkotāja Dagnija Lejiņa.
Turklāt veidot sadarbību ir arī finansiāli izdevīgi. Lejiņa vērtē, ka vidēji lielas – ar dažiem simtiem apmeklētāju – korporatīvas konferences noorganizēšanas kopējās pamatizmaksas varētu būt aptuvenās robežās no 50 līdz 100 tūkstošiem eiro un uz augšu, savukārt konferenču sponsorēšanas izmaksas noteikti ir daudzas reizes zemākas un atdeve un ietekme – daudz lielāka. Piemēram, Digital Freedom Festival pasākumu sponsori izmanto kā jaudīgu platformu, uz kuru aicina savus darbiniekus, klientus un sadarbības partnerus.
"Arvien vairāk ir šādu, jāteic, gudru uzņēmumu, kas izvēlas pasākumu sinerģijas iespējas.
Visi cīnās par atpazīstamību un ietekmi sabiedrībā, un to vairs nevar īstenot uzņēmums viens pats, bet tikai kopā ar spēcīgiem sabiedriskajiem partneriem jeb komūnas partneriem.
Tas ir daudz efektīvāk gan no finanšu pielietojuma viedokļa, gan no darbinieku un klientu lojalitātes sekmēšanas viedokļa, gan reputācijas veidošanas viedokļa," rezumē Lejiņa.
Tāpat pasākumi un to saturs iet roku rokā arī ar jaunākajām personālvadības tendencēm, ar interaktīvu risinājumu izmantošanu darbinieku motivēšanā un iesaistē. Pasākumu aģentūras 3K Management vadītājs Gints Kronbergs teic, ka tā dažādi pasākumi vēl vairāk kļūst par integrētu uzņēmuma iekšējās komunikācijas un mārketinga instrumentu.
Grib ko nebijušu
Protams, pasākumu rīkošanas tendences viena gada laikā kardināli nemainās, aģentūru klienti joprojām ir izslāpuši pēc kaut kā jauna, svaiga, iepriekš Latvijā neredzēta. Viena no nozares sāpīgajām lietām ir pasākumu telpas.
"Katru gadu ar telpām ir lielas problēmas, jo klienti telpas vēlas dažādot, bet piedāvājums nebūt nav plašs, drīzāk ierobežots," stāsta aģentūras Attach pasākumu projektu vadītāja Elīna Ērgle. Savukārt bankas Citadele ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece, pārstāvot aģentūru klientu viedokli, novērojusi, ka šobrīd ir tendence pasākumus rīkot maksimāli netradicionālās vietās – pat angāros un dažādās ikdienā tukšās, pamestās vietās.
Protams, pasākumu veidi atšķiras gan pēc uzņēmumu vērtībām, gan pēc pasākuma galvenā akcenta, bet kopumā dominē tendence, ka patlaban aktualizējas digitālie risinājumi un ar tiem saistītas aktivitātes. Ērgle teic, ka tieši lielajiem uzņēmumiem patīk dažādas digitālās lietas, un mudina uzņēmumus būt drošiem un vēl vairāk atļauties iet "ārpus rāmjiem".