Patlaban krāpnieki Latvijā mākslīgo intelektu vairāk izmanto automatizētu un personalizētu pikšķerēšanas jeb viltus e-pastu un īsziņu izsūtīšanas kampaņās. Tā ir samērā vienkārša pieeja, kas neprasa daudz resursu, bet veiksmīgas krāpšanas gadījumā var nest labu atdevi. Taču mums jābūt gataviem tam, ka līdz ar mākslīgā intelekta turpmāku attīstību, visticamāk, varam sagaidīt jaunus rīkus un shēmas krāpniecības automatizācijai un kvalitatīvāka shēmu satura izstrādei.
Par aizvien populārāku uzbrukumu veidu kļūst deepfake jeb dziļviltojumi, kas, visticamāk, palēnām kļūs par spēcīgu un bīstamu rīku krāpnieku rokās, jo kvalitatīvu dziļviltojumu atšķirt, piemēram, no tuva cilvēka balss, ir ļoti sarežģīti. Jau patlaban Latvijā sastopami gadījumi, kad ar tehnoloģiju palīdzību tiek atdarinātas tuvinieku balsis, lūdzot steidzami pārskaitīt naudu, jo notikusi nelaime. Pagaidām, kamēr tehnoloģijas tikai pilnveidojas, mākslīgā intelekta radītu balsi vēl var atpazīt, sadzirdot, piemēram, gramatikas kļūdas, valodas raustīšanos vai periodisku aizķeršanos teikumos, taču ar laiku tas jau var kļūt teju neiespējami.
Ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, nākotnē mākslīgā intelekta veidotās krāpniecības shēmas kļūs arvien izkoptākas un, iespējams, arī grūtāk identificējamas. Tieši tādēļ, paralēli tam, ka finanšu drošības iestādes nemitīgi strādā pie krāpniecības apturēšanas, iedzīvotājiem ir svarīgi koncentrēties uz savu individuālo drošību. Tas galvenokārt ietver ikdienas uzvedību finanšu jautājumos, gan izglītojoties par izmantotajiem autentifikācijas rīkiem un to darbību, gan pēc iespējas piesardzīgāk reaģējot gadījumos, kad ir aizdomas par krāpšanas mēģinājumu pret jums.
Lai izvairītos no gadījumiem, kad krāpnieki mēģina izlikties par pazīstamiem cilvēkiem, ģimenes lokā (kā arī tuvu draugu vai labi zināmu kolēģu lokā) ir vērts izveidot savu iekšējo, tikai jūsu lokā zināmu paroli. Ja šāda vienkārša pārbaude tiek ieviesta, tad, saņemot zvanu no it kā pazīstama cilvēka par kādu krīzes situāciju, iespējams viegli noskaidrot, ka zvanītājs nav tas, par ko uzdodas, un sarunu var nekavējoties pārtraukt.
Mākslīgais intelekts finanšu krāpnieku rokās var kļūt par patiešām bīstamu rīku, tomēr, neatlaidīgi strādājot gan atbildīgo iestāžu, gan sabiedrības līmenī, potenciālie draudi var tikt krietni samazināti, ļaujot ikdienā vairāk koncentrēties uz tehnoloģiju nestajiem labumiem un ērtībām.