Augulis gan uzsvēra, ka par abu uzņēmumu privatizāciju jālemj viņa kolēģim ekonomikas ministram Artim Kamparam (V), taču vaicāts, ko ieteiktu darīt valdībai, kas varētu veidoties pēc iespējamajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām, viņa padoms būtu nepārdot Lattelecom un LMT.
Ministrs atkārtoja agrāk teikto, ka, viņaprāt, ir svarīgi valsts kontrolē paturēt to, ko viņš devēja par "stratēģisku infrastruktūru" jeb abu operatoru veidotos optiskos sakaru tīklus. Jau pirms pāris nedēļām Augulis teica, ka valstij būtu jāapsver, vai privatizācijas procesā nozīmīgā uzņēmumu rīcībā esošā infrastruktūra nav jāatstāj valstij.
Atbildot uz jautājumu, kādus ieteikumus un padomus Augulis dotu valdības maiņas gadījumā, viņš teica, ka brīdinātu nesteigties ar abu telekomunikāciju operatoru pārdošanu tikai šķietami izdevīgas cenas dēļ. Aprēķinot, kas valstij ir izdevīgi, esot arī jādomā par stratēģisko infrastruktūru un lietas jālemj, domājot "desmit līdz 20 gadus uz priekšu," sacīja Augulis.
Kā ziņots, Ekonomikas ministrijas amatpersonas ir skeptiskas par Auguļa agrāk teikto, ka telekomunikāciju operatoru infrastruktūru vajadzētu paturēt valsts īpašumā vai kontrolē stratēģisku apsvērumu dēļ. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce sacīja, ka "infrastruktūra 20 gadus ir privāto uzņēmumu rīcībā. Vai valstij ir bijušas grūtības to lietot?"
Jau ziņots, ka satiksmes ministrs izstājies no valdības darba grupas telekomunikāciju uzņēmumu privatizācijas jautājumos, jo viņam nav pieņemami darba grupas lēmumi un publiskajā telpā izskanējušie paziņojumi par abu telekomunikācijas uzņēmumu valsts kapitāldaļu pārdošanu.
Patlaban valstij pieder 51% Lattelecom, bet 49% - zviedru telekomunikāciju koncernam TeliaSonera. Satiksmes ministrijas uzraudzībā esošam Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) pieder 23% LMT, kamēr pārējas kapitāla daļas pieder Lattelecom (23%), Privatizācijas aģentūrai (5%) un TeliaSonera (49%).
Latvijas valsts nolēma privatizēt Lattelecom un LMT jau 90.gadu beigās un sarunas par privatizāciju ar TeliaSonera turpinās jau kopš 2004.gada, kad tika parakstīts mierizlīgums zviedru koncerna un Latvijas valsts strīdā par Lattelecom monopoltiesību termiņa saīsināšanu no 2013. līdz 2003.gadam.