2024.gadā Latvijā bija 65 300 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 3800 jeb 6,2% vairāk nekā pirms gada.
Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem, veidojot attiecīgi 5,8% un 8%.
Statistikas pārvaldē arī norāda, ka otro gadu pēc kārtas Latvijā bija Baltijas valstīs zemākais bezdarba līmenis jauniešiem - 13,6%.
2024.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, bezdarba līmenis palielinājies par 0,2 procentpunktiem un bija 6,9%. Pērn ceturtajā ceturksnī 63 800 iedzīvotāju bija bezdarbnieki, kas ir par 800 jeb 1,3% vairāk nekā trešajā ceturksnī.
Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, bezdarbnieku vīriešu skaits palielinājās par 500 jeb 1,3%, bet sieviešu - par 400 jeb 1,4%.
2024.gadā, salīdzinot ar 2023.gadu, par 200 samazinājās bezdarbnieku skaits, kuri bija bez darba līdz pieciem mēnešiem, veidojot 33 500 jeb 51,6%, kā arī par 100 samazinājās bezdarbnieku skaits, kuri bija bez darba 6-11 mēnešus, veidojot 10 500 jeb 16,2%. Ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu gadu vai ilgāk, skaits gada laikā palielinājās par 4000 un 2024.gadā bija 21 000 jeb 32,3% no visiem bezdarbniekiem, kamēr 2023.gadā tie bija 17 000 jeb 27,6%.
Pērn ceturtajā ceturksnī 29 700 jeb 46,5% bezdarbnieku bija bez darba līdz pieciem mēnešiem, bet 9400 jeb 14,7% bija bez darba 6-11 mēnešus. Savukārt ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu gadu vai ilgāk, skaits palielinājies par 7500 jeb 11,3 procentpunktiem - pērn ceturtajā ceturksnī Latvijā bija 24 700 ilgstošo bezdarbnieku un to īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 38,7%.
2024.gadā bezdarba līmenis jauniešiem jeb iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija 13,6%, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. No visiem bezdarbniekiem 8800 jeb 13,5% bija jaunieši. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 900, bet īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā - par 0,7 procentpunktiem.
Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 12,5%, kas ir par 0,5 procentpunktiem zemāks nekā trešajā ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits attiecīgajā periodā samazinājās par 900 un bija 7800 jeb 12,2% no kopējā bezdarbnieku skaita.
Statistikas pārvaldē norāda, ka kopš 2013.gada jauniešu bezdarba līmenis Latvijā bijis zemāks nekā Eiropas Savienību dalībvalstu vidējais rādītājs, taču 2022.gadā tas bija par 0,8 procentpunktiem augstāks. 2024.gadā, tāpat kā 2023.gadā, Latvijā bija zemākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs: Latvijā - 13,6%, Lietuvā - 16,2%, bet Igaunijā - 19,1%.
Pērn 34,5% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 65,5% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
2024.gadā 31,3% jeb 429 300 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, tostarp 159 800 vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem jeb 37,2% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kopskaita nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2023.gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2700 jeb 0,6%.
Pērn ceturtajā ceturksnī 32% jeb 437 500 iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi. Salīdzinot ar trešo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 9700 jeb 2,3%.
2024.gadā 0,8% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu, kamēr 2023.gadā cerību atrast darbu bija zaudējuši 0,6%.
Pagājušajā gadā darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 20 400 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 34 100 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem aptaujāti 17 700 mājsaimniecību ar 29 400 iedzīvotāju. Savukārt ceturtajā ceturksnī apsekojumā piedalījās 5000 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8500 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem 4400 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7300 iedzīvotāju.