Kompānija “Deloitte” sadarbībā ar neatkarīgu pētniecības uzņēmumu “Workplace Intelligence” veicis pētījumu četrās valstīs: ASV, Apvienotajā Karalistē, Kanādā un Austrālijā. Tika aptaujāti 3150 augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, kuri gandrīz divās trešdaļās gadījumu pauda, ka viņu fiziskā un psihiskā labklājība ir teicama, savukārt nedauz mazāks skaits pozitīvi novērtēja arī savu sociālo un finansiālo labklājību. Savukārt “Gallup” veiktā aptaujā noskaidrots, ka darbinieku labklājību veido piecas galvenās sastāvdaļas: karjera, sociālā labklājība, personiskās finanses, fiziskā labklājība un sociācija.
Definējot darbinieku labklājību, jāatbild uz dažādiem jautājumiem, piemēram, vai konkrētais darbinieks ir apmierināts ar saviem pienākumiem un kopējo stāvokli darbā, vai viņam viegli padodas izveidot attiecības ar citiem un vai ir pietiekama sociālā saskarsme. Tāpat ne mazāk svarīgs ir personisko finanšu, kā arī fiziskās labklājības jautājums, jo svarīgi noskaidrot, vai cilvēkam pietiek enerģijas, lai izpildītu tiešās funkcijas. Visbeidzot, labklājību veicina arī kopības sajūta, lai veidotos saikne ar kolēģiem, kuri nepieciešamības gadījumā var palīdzēt.
Lai sistemātiski izveidotu piemērotu darba vidi, kur darbinieki jūtas gan novērtēti, gan arī labprāt uzturas, jāiegulda mērķtiecīgs darbs un piepūle. Vispirms jāsāk ar izpratni par to, kas ir uzņēmums, kādi ir tā mērķi, vīzija un vērtības. Diemžēl, ikdienas steigā bieži vien piemirstas, ka tieši iekšējā komunikācija ir būtiska tajā, lai cilvēks justos piederīgs uzņēmumam vai iestādei, tāpēc svarīgi izveidot tādu sistēmu, kas palīdz informācijas aprites nodrošināšanā. Arī mēs paši pēc iekšējās izpētes noslēgšanas, secinājām, ka nepieciešami vairāki uzlabojumi, piemēram, izveidojām iekštīklu jeb intranetu, gatavojam informatīvos izdevumus, kā arī izmantojam citus instrumentus, kas sekmē kopējās zināšanas par aktualitātēm, problēmām un arī panākumiem.
Mans ieteikums būtu vispirms veikt nopietnu izpēti, aptaujājot visus darbiniekus ne tikai augstāko un vidējo vadības līmeni. Rezultāti mēdz būt pārsteidzoši, kur kāds norādīs, ka nepieciešams nomainīt kafijas pupiņas, lai būtu labāka motivācija strādāt, bet citam vajag istabas augus uz galda, lai tie priecētu ik dienu. Tāpat aptaujā var parādīties arī citi apstākļi, kas varbūt nemaksā dārgi, piemēram, sporta zāles abonements vai arī kas līdzīgs.
Ņemot vērā to, ka darba tirgus pašreiz ir ļoti aktīvs, kur motivācija un lojalitāte ir noteicošie aspekti, lai uzņēmums veiksmīgi funkcionētu. Mūsdienās uzvar tie darba devēji, kas spēj piesaistīt un noturēt darbiniekus, veidojot sociālo paketi, pielāgojoties un esot elastīgi. Arvien pieprasītāks ir attālinātais darbs, tāpēc arī šis aspekts jāņem vērā. Arī mēs galveno uzsvaru liekam nevis uz to, lai cilvēks būtu birojā no deviņiem līdz pieciem, bet gan tiktu izpildīti uzdotie pienākumi savlaicīgi, sasniedzot noteiktos mērķus.
Arvien ļoti nozīmīga ir veselības apdrošināšana, jo tā nodrošina darbiniekiem iespēju sasniegt nepieciešamos speciālistus sev vēlamajā laikā un arī vietā, kā arī rūpēties par sevi daudz augstākā līmenī, nekā paļaujoties tikai uz valsts sniegtajiem pakalpojumiem. Mēs arī esam saprotoši pret to, ka cilvēkam nepieciešama brīvdiena, lai dotos pie speciālistiem vai analīzēm, jo vēlamies, lai darbinieki būtu gan veseli, gan arī atbalstīti, kad viņiem tas ir nepieciešams.
Darbiniekus svarīgi uzklausīt, kas ir tiešā vadītāja pienākums. Taču jāatceras, ka cilvēku temperamenti ir dažādi: viens ies un atklāti stāstīs, kā jūtas, ko vēlas un vai ir novērtēts, bet cits ierausies sevī un uzkrās savu neapmierinātību tik ilgi, kamēr “vadzis lūzīs” un uz galda būs atlūgums. Mēs vēlamies šādus otros scenārijus pēc iespējas samazināt, tāpēc regulāri organizējam gan dažādas sanāksmes, gan arī ikgadējo izvērtējumu, iekšējās aptaujas u.c.
Darbinieki ir mūsu zelts. Ja uzņēmums vēlas būt efektīvs un veiksmīgs, tad tieši ar viņiem viss gan sākas, gan beidzas. Aicinu ikvienu rūpēties ar savu darbinieku labklājību, tādējādi veidojot patīkamu darba vidi un nodrošinot arī lojalitāti un reputāciju.