Daugavā pie Staburaga rosina izveidot liftu

AS Latvijas lifts – Šindlers tehniskais direktors Viktors Hmarnijs pret ideju ir visai kritisks. «To iespējams risināt tikai tad, ja tiktu izveidota stiklota šahta, kurā varētu ievietot panorāmas liftu. Tomēr es uzskatu šo ideju par nedaudz utopisku, jo tāda šahta, kura būtu tik blīva, spiedienizturīga un paredzēta turēšanai zem ūdens, ir visai grūti izveidojama. Būtu jārunā ar celtniekiem, vai iespējams tādu izveidot.»
Saistītie raksti

Stiklotā kabīne un šahta uz sauszemes neesot nekas nereāls, tādas esot daudzviet. Bet, lai šādu liftu izveidotu zem ūdens, svarīga esot hermētiski izolēta caurule, kurā panorāmas liftu var ierīkot, jo liftu sistēmas nav ūdens izturīgas. Vēl šahtā jānodrošina atbilstoši apstākļi, lai temperatūras svārstību dēļ stikla virsma neaizsvīstu. Jāņem vērā arī tas, ka mūsu upēs ir tumšs ūdens, kurā grūti kaut ko saskatīt. Šādu tehnisko risinājumu V. Hmarnijs pats nekur nav redzējis. Viņš arī nešaubīgi uzskata, ka šādas sistēmas izveide būtu ārkārtīgi dārgs pasākums, raksta laikraksts.

SIA Štein lifti projektu vadītājs Lauris Spičs arī uzskatot, ka teorētiski tas ir iespējams. Arī viņš risinājumu saskata ūdensnecaurlaidīgas šahtas izveidē, kurā pēc tam var ievietot liftu.

Līdzīgi lifti esot, piemēram, Minhenē, Dubaijā viesnīcu baseinos, kuru vidū šādā stikla šahtā izveidots zemūdens lifts, lai apmeklētāji varētu aplūkot ūdenī peldošās eksotiskās zivis. Paša lifta izveide varētu izmaksāt ap 25 000 latu, bet galvenās izmaksas visdrīzāk veidotu hermētiskās stiklveida šahtas izbūve.

Vislīdzīgākais iedomātajam liftam atrodoties Berlīnē viesnīcā Radisson Blu. Tās iekšpagalmā 2003. gadā atklāts līdzīga tipa zemūdens lifts, kas pārvietojas pa milzu 25 metrus augstu cilindrveida akvāriju Aqua Dom. Tieši tāpat kā nepieciešams pie Staburaga, arī pie šī lifta pa augšu ved tiltiņš.

Lielā akvārija vidū ir akrila šahta jeb cilindrs, kurā savukārt atrodas piecus metrus augsts, 25 tonnas smags caurspīdīgs divstāvu lifts. Cilindriskā akrila konstrukcija tikusi izstrādāta Amerikas uzņēmumā Reynolds Polymer Technology. Šī konkrētā cilindra izmaksas kompānija nav atklājusi – tas esot komercnoslēpums, taču tā laika presē minēti 12,8 miljoni eiro (9 miljoni latu).