ACTA neparedz cilvēku izspiegošanu, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību. Arī interneta pakalpojumu sniedzējiem lietotāji nebūs jāizspiego. Cilvēki joprojām brīvi varēs izmantot interneta sniegtās iespējas, kā arī tāpat kā līdz šim izmantot sociālos tīklus, piemēram, Draugiem.lv, Facebook vai Twitter. ACTA neparedz arī iPadu, iPhonu vai datoru pārbaudi.
ACTA nodrošinās, ka cilvēki visā pasaulē joprojām internetā varēs apmainīties ar visu informāciju, kas iegūta legāli, nepārkāpjot autortiesības un intelektuālā īpašuma tiesības.
jau rakstīts, ka ceturtdien, 26.janvārī, Tokijā, Japānā vairākums ES dalībvalstu, tostarp, Latvija parakstīja ACTA starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm. ACTA stāsies spēkā 30 dienas pēc tam, kad sešas līguma slēdzējas puses (ES skaitot kā vienu) būs to ratificējušas. Attiecībā uz ES tas nozīmē, ka nolīgums vēl jāratificē visās valstīs un Eiropas parlamentā, kā arī ES Padomei jāpieņem lēmums par ACTA noslēgšanu. Savukārt pēc tā pieņemšanas tiks informēts ACTA depozitārijs – Japāna, ka ES ir veikusi visas nepieciešamās procedūras. Ja vēl vismaz piecas citas līgumslēdzējas puses to būs veikušas, 30 dienu laikā ACTA kļūs saistoša ES. Teorētiski viss šis process var prasīt vairākus gadus.
ES atbalsta ACTA, lai nodrošinātu pēc iespējas līdzvērtīgāku intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību starptautiskā līmenī, ņemot vērā ka šie pārkāpumi ārpus ES ir ievērojami izplatītāki.
ACTA paredz, ka pēc intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka pieprasījuma, interneta pakalpojumu sniedzējiem būs jāsniedz informācija par lietotāja kontu, kas izmantots pārkāpuma veikšanai. Līdz ar to papildu slogs interneta pakalpojumu sniedzējam netiks radīts.
Savukārt attiecībā uz robežpasākumu īstenošanu, ACTA paredz komerciāla rakstura preču (arī nelielos sūtījumos) kontroli uz robežas, lai ierobežotu viltotu preču starptautisko tirdzniecību, piemēram, no Ķīnas, kas ir lielākais preču viltojuma avots. ACTA paredz, ka šādas kontroles var neattiecināt uz ceļotāju personīgo bagāžu.
Ekonomikas ministrija, izstrādājot nacionālo pozīciju par līgumu, jau 2010.gada jūlijā informēja ekspertu grupu intelektuālā īpašuma tiesību (IPR) jomā, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvo padomi, Tautsaimniecības padomi, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Nacionālās pozīcijas projekts un nolīguma teksta projekts tika sūtīts visām šīm organizācijām, kas līdz šim nav izteikušas iebildumus.
Turklāt, jau 2010. gada pavasarī līguma teksta projekts bija oficiāli pieejamas arī vairākās starptautiskajās interneta vietnēs, piemēram, Eiropas Komisijas mājaslapā, kā arī Wikipedia, savukārt Ekonomikas ministrijas mājaslapā līguma teksta gala versija latvieši valodā ir bijusi pieejama kopš 2011. gada 20. oktobra.
No ES puses ACTA parakstīšana bija plānota centralizēti 26. janvārī Tokijā (Japānā). ES vārdā to parakstīja Eiropas Komisija un Dānijas prezidentūra, kā arī lielākā daļa ES dalībvalstu. Šobrīd to nav parakstījušas piecas ES dalībvalstis, tostarp, Vācija, Nīderlande, Slovākija, Kipra un Igaunija, kas nav paguvusi valdībā apstiprināt pilnvarojumu.
Detalizēta informācija par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm pieejama Eiropas Komisijas mājaslapā.