EM: ACTA neierobežos legāli iegūtas informācijas apmaiņu internetā / Diena

17. aprīlis, 2012, 10:27

Kitty

K

No he podido itsasir a la faltima asamblea y no se9 que9 puntos se han tratado ni que nuevas acciones se proponen. Quize1s hay otra pe1gina donde hay me1s informacif3n sobre todo esto? Si alguien sabe algo, le agradecereda que me lo comentara. Lo fanico claro que tengo, por otras informaciones de barrios, es de la marcha del 19 de junio. No se9 cf3mo puedo aportar algo, mi tiempo libre es algunos lunes y martes, si encaja en este tiempo algo, estareda encantada en volcar la informacif3n que9 tenge1is en Internet para que haya mayor difusif3n.

Atbildēt
0
0

15. aprīlis, 2012, 16:51

Katrinka

K

Soy una vecina de crcabanahe, que necesito ponerme en contacto con la comision de Arte y Cultur, para presentaros mis ideas sobre trabajos de artesania y tapices, no se como localizaros hoy deda 20 a las 17:00 me comento en compaf1ero que teniais una reunif3n he acudido a Oporto y no habia nadia, necesito ensef1aros las propuestas que tengo.c1ngeles.

Atbildēt
0
0

28. janvāris, 2012, 22:32

NAV VIENALGA

N

tas viss ir domaats, lai kontroleetu cilveekus un izspiegotus tos!

Atbildēt
0
0

27. janvāris, 2012, 19:40

NU

N

Ja tas ACTA nolīgums domāts lai aizsargātu autortiesības un intelektuālā īpašuma tiesības, tad ieteiktu to drukāt uz mīksta papīra, jo citādi būs pilnīgi bezjēdzīgs pasākums!

Atbildēt
0
0

27. janvāris, 2012, 16:14

vēstures Skolotājs

v

Attiecībā uz autortiesībām. Tās nevar "atcelt" vai "ierobežot", kā pēdējā pieprasa daži pumpaini tukšpauri. Īpašumtiesības uz cilvēka radītu produktu, vienalga, tas ir taustāms vai intelektuāls, ir neatņemama sabiedrības pastāvēšanas sastāvdaļa. Tikai tāpēc cilvēces vēsturē ir radītas nopietnas kultūras vērtības, ka tās ir nodrošinājušas to radītāju eksistenci. Vienkāršāk sakot (lai to s¬ētu apjēgt tukšpauri) — mūziķis vai romānists PAĒD no saņemtā honorāra. Pabaro bērnus. Nopērk siltas drēbes, izdzer pudeli vīna un rada atkal. Boļševikiem un lumpenproletariātam raksturīgais viedoklis, ka "viss pieder visiem", ir muļķīgs, un, kā jau vairākkārt cilvēces vēsturē pierādījies, ved uz iznīcību. Iespējams, šībrīža klaigāšanas pamatā ar aplamais priekšstats, ka "radīt var visi". Jā, sēnalu mākslu, sēnalu mūziku, sēnalu subkultūru varbūt. Bet nopietnu, profesioānlu mākslu neizglītots pūlis radīt nevar. Tukšs numurs! Kas svarīgi. Bļāvējiem, kas izvalbītām acīm pieprasa NODOT VIŅIEM LIETOŠANĀ SVEŠU ĪPAŠUMU, nav ne mazāko ierobežojumu pašiem izdarīt ko vērtīgu, radīt dziesmu vai programmu, un nodot pasaulei lietošanā bez maksas. Vēlams, radīt nevis vidusmēra nevērtīgu mēslu, bet patiešām izcilu darbu. Tāda radīšanai nepieciešamas investīcijas izglītībā, instumentos, pieredzē. Jābūt līdzekļiem, par ko vairākus gadus nodrošinātr savu eksistenci. Ja tā ir kāda tehniskās jaunrades joma, tas klāt vēl jāpierēķina teholoģiju izmasaksas. Un tad, uzdāvinot šo gara darbu pasaulei, blāvējs būs apliecinājis savu nesavtību. Kamēr viņš pieprasa nesavtību NO CITIEM, pretī neko nedodot, viņš ir tikai bļauris-tukšpauris, jeb kā te jau tika minēts — lumpenproletariāts, sabiedrības atkritums.

Atbildēt
0
3

28. janvāris, 2012, 0:35

Vārds

V

Var redzeet, ka par sho jautaajumu iipashas sajeegas tev nav... Papeeti mazliet dzilaak un tad komentee..

0
0

27. janvāris, 2012, 17:08

solaris

s

Pilnībā piekrītu vēstures skolotājam - prasība atcelt autortiesības ir muļķības kalngals. Taču šķiet, ka kaut ko tik stulbu - autortiesību atcelšanu - prasa tikai atsevišķi pamuļķi emociju iespaidā pašreizējā situācijā. Vienlaikus uzmanību pievērš, ka pašreizējā situācija ir daudzšķautnaina. Tajā skaitā ir arī tādas problēma, ka (pretlikumīgu) monopolstāvokli ieguvušās autortiesību organizāciju ar lobēšanu panākušas (a) tirgus situācijai neatbilstīgi augstas cenas daudziem autortiesību objektiem, piemēram, programmatūrai, (b) tiesībsargājošo iestāžu (tātad, publiskās varas) iesaistīšana privāto tiesību aizsargāšanā, turklāt pārkāpjot samērīguma principu (kas mūsdienās tiek uzskatīts par nozīmīgāko tiesiskas un demokrātiskas valsts principu). Ja šīs privāto tiesību jomas spēles noteikumi - starp autortiesību turētājiem un autordarbu patērētājiem - būtu pašregulējoši, atbilstīgi tirgus likumiem, tad jau nebūtu lielu problēmu.

1
0

27. janvāris, 2012, 17:00

Derglis

D

Švaks esi vēstures skolotājs - var redzēt, ka par "autortiesību" vēsturi neko nezini. Galvenais - ja nopelnītie līdzekļi nonāktu autoru maciņos, vairums arī neko neiebilstu. Pirmkārt, iebilst pret neskaitāmu starpnieku uzvārīšanos uz autoru rēķina. Otrkārt, iebilst pret vairākām acīmredzamām nesamērībām starp "autortiesībās" noteikto un paša darba radīšanas jēgu. Treškārt, iebilst pret acīmredzamu nelielas sabiedrības grupas privileģētību, kas, atšķirībā no daudzām citām, nebūt ne mazāk radošām profesijām, ilgstoši var gūt ienākumus no reiz jau padarīta darba. Ceturtkārt, iebilst pret mākslas un kultūras deģenerāciju, kas ir tiešs "autortiesību" darbības rezultāts.

3
0

27. janvāris, 2012, 15:45

Buss

B

ACTA paredz, ka pēc intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka pieprasījuma, interneta pakalpojumu sniedzējiem būs jāsniedz informācija par lietotāja kontu, kas izmantots pārkāpuma veikšanai. Līdz ar to papildu slogs interneta pakalpojumu sniedzējam netiks radīts. Hotābiči mums tajā EM - vienā rindkopā uzrakstīt 2 savstarpēji izslēdzošus teikumus - cepuri nost. Kā no tiesību viedokļa ir pieļaujams ka viena juridiska personai (un nevis likumsargi) ir tiesīga pieprasīt, lai cita juridiska persona dod informāciju par par tās klientiem? Kur palikusi nevainības prezumpcija, kāpēc tiesību aizsardzība no valsts tiek nodota privātam biznesam?

Atbildēt
4
1

30. janvāris, 2012, 17:55

Joņs

J

Bet tas taču veicams ar tiesas lēmuma starpniecību, laikam neizlasīji līdz galam.

0
0

27. janvāris, 2012, 15:27

atis

a

Melo ka ausis kust. Kriminālatbildība par MP3 nosūtīšanu nav nekas jauns?

Atbildēt
1
2

27. janvāris, 2012, 15:04

Yi

Y

Tad kāpēc protestēt?

Atbildēt
0
0

Šodien

Pievienot komentāru

12 komentāri

Uzmanību!

Seko mums

Ziņas e-pastā

Aktuāli