Kaut gan pārāk liels administratīvais slogs bieži tiek minēts kā viens no svarīgākiem šķēršļiem uzņēmējdarbībai valstī, tikai 23% indeksa uzņēmumu kā vēlamo atbalstu no valsts puses norādīja administratīvo pārbaužu skaita sazināšanu.
Vairāk nekā puse jeb 53% indeksa dalībnieku norāda, ka nodokļu atvieglojumi būtu labākais atbalsta veids, ko valsts varētu sniegt uzņēmumiem par atbildīgu sniegumu pret saviem darbiniekiem, vidi, vietējo sabiedrību, klientiem un piegādātājiem. 43% uzņēmumu sagaida no valsts publisku atzinību, kas, piemēram, varētu izpausties kā aicinājums piedalīties ārvalstu vizītēs, pārstāvot Latvijas uzņēmēju intereses. Liela daļa uzņēmumu atzinīgi novērtētu arī cita veida praktisku atbalstu, piemēram, priekšrocības publiskajos iepirkumos (40%) un atvieglojumus Eiropas Savienības struktūrfondu apgūšanā (37%).
Tā kā Ilgtspējas indekss vērtē uzņēmumu paveikto papildu tiesību aktos noteiktajam, ir pašsaprotami, ka tikai 23% indeksa dalībnieku no valsts sagaida administratīvā sloga samazināšanu, kamēr pārējie uzsver, ka valsts institūciju veiktās pārbaudes tie uztver kā iespēju novērtēt savu darbību un identificēt iespējamos uzlabojamos.
„Ilgtspējīgas un atbildīgas uzņēmuma darbības pamatu veido sakārtota organizācijas iekšējā vide. Tieši tāpēc valstij būtu īpaši jāatbalsta tie uzņēmumi, kas atbildīgi veido darba apstākļus, organizē dialogu ar darbiniekiem, slēdz koplīgumus ar mērķi panākt vienošanos par darbinieku interešu ievērošanu un attīsta darbinieku potenciālu organizācijas mērķu sasniegšanā. Papildu priekšrocības, piemēram, veselības apdrošināšanas iekļaušana uzņēmumu attaisnoto izdevumu sadaļā noteikti motivētu Latvijas uzņēmumus pievērst lielāku uzmanību organizācijas iekšējai videi kā ilgtspējas faktoram uzņēmuma attīstībā,” uzsver Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča.
„Ir vairāki veidi kā valsts un pašvaldības var atbalstīt godīgas uzņēmējdarbības praksi, piemēram, publiskajos iepirkumos izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, pieprasot informāciju par nodokļu nomaksu vai apliecinājumus par godīgu nodarbinātības praksi. Tāpat publiskais sektors var pieprasīt no pārvaldītajām kapitālsabiedrībām ziņot par labas pārvaldības praksi, rādot piemēru privātajam sektoram un nodrošinot caurspīdīgu komunikāciju ar sabiedrību. Līdz šim šīs ne vienmēr šīs iespējas ir izmantotas, lai arī tiesību akti to neaizliedz,” stāsta Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
„Ar nožēlu jāsecina, ka Latvijas atbildīgākie un tālredzīgākie uzņēmumi šobrīd nejūtas novērtēti no valsts puses, lai gan, īstenojot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, tie nodrošina ne tikai savu, bet arī sabiedrības ilgtspēju. Pirmais solis, ko valdība varētu spert, ir pamanīt un publisku atzīt ne tikai finansiāli veiksmīgākos uzņēmumus, bet arī tos, kuri domā ilgtermiņā un uzņemas atbildību par savu darbību,” skaidro Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Avena.
Aptauja tika veikta 2011. gada nogalē, tajā piedalījās 42 uzņēmumi – 2011. gada Ilgtspējas indeksa dalībnieki.