Šī iemesla dēļ Nacionālā apvienība Saeimā ir iesniegusi priekšlikumu grozījumiem Dzelzceļa likumā, kas šādu scenāriju novērstu.
"Šobrīd, izmantojot liberālos Latvijas normatīvos aktus, interesi par ienākšanu Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tirgū izrāda Krievijas dzelzceļam un vairākiem Krievijas pilsoņiem pastarpināti piederoša kompānija, kurai būtu būtiskas priekšrocības konkurences cīņā ar vietējiem dzelzceļa pārvadātājiem. Kā norāda Valsts Dzelzceļa administrācija, šim uzņēmumam, salīdzinot ar vietējiem pārvadātājiem, būtu priviliģētas attiecības ar Krievijas un NVS valstu kravu nosūtītājiem, kā arī iespējas Krievijas teritorijā uzpildīt uz pusi lētāku degvielu no kā zaudētu arī Latvijas budžets neiekasētās akcīzes veidā," skaidro J. Iesalnieks.
Viņaprāt satiksmes ministra Aivja Roņa teiktais ceturtdien intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, ka ar Krieviju saistītā jaunā kompānija piesaistīšot papildus kravas Latvijas ostām un vietējos dzelzceļa pārvadātājus neapdraudot, neiztur kritiku un ir salīdzināms ar apgalvojumu, ka lielveikala ienākšana mazpilsētā „piesaistīs papildus pircējus un vietējos veikaliņus neapdraud”. Jau šobrīd Latvijas dzelzceļa infrastruktūra mezgla punktos ir pārslogota un, neveicot milzīgus kapitālieguldījumus tajā, dzelzceļa kravas faktiski var tikt tikai pārdalītas starp pārvadātājiem.
"Nav mazsvarīgi arī tas, ka, kontrolējot kravu pārvadājumus, iespējams ietekmēt kravu plūsmu virzienus un iegūt būtisku ietekmi pār ostu darbību, kas nozīmē jau daudz plašāku iespaidu uz Latvijas tautsaimniecību. Jānorāda, ka, tā kā Krievijā pārvadājumu tirgus nav atvērts brīvai konkurencei, Latvijas pārvadātājiem faktiski ir liegta iespēja uz paritātes principa pamata izveidot līdzīgus uzņēmumus Krievijā," stāsta Nacionālās apvienības pārstāvis.
Viņš atgādina, ka lielākais Latvijas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs – VAS Latvijas Dzelzceļš – lielāko daļu no 2014. līdz 2020. gadam dzelzceļa infrastruktūrai paredzētajiem ES līdzekļiem plāno ieguldīt Austrumu–Rietumu virzienā, un līdz ar to varot izrādīties, ka, neveicot izmaiņas normatīvajā regulējumā, Eiropas (tajā skaitā Latvijas) nodokļu maksātāju nauda faktiski tiks izmantota trešo valstu, pirmkārt, Krievijas kompāniju biznesa pilnveidošanai un dominancei Latvijā.
Ņemot vērā minētās bažas par Latvijas dzelzceļa nozares tālāko attīstību, Nacionālā apvienība Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir iesniegusi Valsts Dzelzceļa administrācijas izstrādātu priekšlikumu grozījumiem Dzelzceļa likumā, kas noteiktu, ka turpmāk licenci dzelzceļa pārvadājumu veikšanai būtu tiesīgi saņemt tikai tie uzņēmumi, kuros ES dalībvalstīm un/vai dalībvalstu valstspiederīgajiem pieder vairāk nekā 50% uzņēmuma, turklāt tie uzņēmumu arī faktiski kontrolē (vai nu tieši, vai netieši ar starpniekuzņēmumu palīdzību), izņemot gadījumus, kas paredzēti kādā nolīgumā ar trešo valsti, kura līgumslēdzēja puse ir Eiropas Kopiena. Priekšlikums veidots, balstoties uz jau spēkā esošu, analoģisku ES regulējumu aviācijas nozarē.
"Priekšlikuma oponentu izteiktie argumenti, ka šāds regulējums novedīšot pie pārkāpuma procedūras uzsākšanas pret Latviju, nav pamatoti, jo pati Eiropas Komisija, iesniedzot Eiropas Parlamentam un Padomei ES dzelzceļa likumdošanas pārskatīšanas priekšlikumu, ir iesniegusi pēc būtības identisku priekšlikumu, kas, kā jau minēts, turklāt ir analoģisks ES regulējumam aviācijas nozarē," skaidro Jānis Iesalnieks.