Pēdējo gadu ekstrēmais karstums ne tikai apdraud cilvēku veselību un pat dzīvību, bet arī nodara zaudējumus ekonomikai. Starptautiskie mediji uzsver, ka ārkārtējie laikapstākļi ne tikai negatīvi ietekmē tūrismu, bet nodara postu arī lauksaimniecībai, būvniecībai, transportam un apdrošināšanai.
Eiropas Vides aģentūras jūnijā publiskotajā pētījumā teikts, ka Eiropā ekstrēmie laika apstākļi kopš 1980. gada ir prasījuši 195 000 cilvēku dzīvību un radījuši ekonomiskos zaudējumus 560 miljardu eiro apmērā. Pētnieki prognozē: ja planēta sasils par 1,5 grādiem pēc Celsija, ekonomiskie zaudējumi varētu pieaugt no deviņiem miljardiem eiro gadā līdz 25 miljardiem eiro gadā šī gadsimta beigās. Palielinoties globālajai sasilšanai, ietekme uz lauksaimniecību būs dramatiska. Vienīgais veids, kā lauksaimnieki varēs turpināt darbu, būs pielāgot kultūraugu šķirnes, mainīt sēšanas datumus un apūdeņošanas modeļus.
Dartmutas Universitātes pētnieki norāda: ekonomiskie zaudējumi ārkārtējo karstuma viļņu dēļ ir vidēji 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju pasaules turīgākajos reģionos, bet reģioni ar zemiem ienākumiem cieš zaudējumus 6,7% apmērā no IKP uz vienu iedzīvotāju.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 10. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!