Noslēdzoties otrajam gadam kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, agresorvalsts tautsaimniecība ir pilnībā pārtapusi par kara laika ekonomiku, kurā nozīmīgākais resursu īpatsvars atvēlēts tieši militārajai jomai.
Šogad ikgadējie izdevumi "valsts aizsardzībai" un "valsts drošībai" pārsniegs 6,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 2024. gadā pieaugs līdz gandrīz 8% no IKP, sasniedzot teju 40% no visiem budžeta izdevumiem.
Saskaņā ar statistikas datiem un Rietumu domnīcu analītiskajiem vērtējumiem, Rietumu sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku diemžēl ir bijusi nepietiekama un agresorvalsts tautsaimniecībai vēl joprojām ir pietiekami daudz resursu, lai turpinātu karu Ukrainā. Te jāuzsver, ka Krievijai nepieciešamo finanšu plūsmu nodrošina joprojām ļoti augstie ienākumi no naftas eksporta.
Parīzē dzīvojošais Krievijas ekonomists un Parīzes Politisko pētījumu institūta lektors, bijušais Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas galvenais ekonomists Sergejs Gurijevs uzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varēs turpināt finansēt savu militāro mašinēriju, ja netiks pastiprinātas sankcijas tieši pret Krievijas naftas eksportu. S. Gurijevs atzīmē, ka
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 19. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00