LDDK ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Eduards Filippovs izteicās, ka priekšlikums nav viennozīmīgi vērtējams, jo fiksētas summas noteikšana var nostādīt nevienlīdzīgā situācijā lielākus uzņēmumus, piemēram, ja tiem izveidojies kāds nebūtisks īstermiņa nodokļu parāds, kam nav nekādas saistības ar uzņēmuma maksātspēju.
LDDK skatījumā FM un VID parādnieku datubāzes izveides priekšlikumi jāturpina pilnveidot.
LDDK atbalstot VID un FM vēlmi samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, tomēr aicina diskutēt par konkrētiem priekšlikumiem, kuri jau ir izraisījuši diskusiju publiskajā telpā.
"Ja pasākuma mērķis ir samazināt VID izziņu izsniegšanas apjomu, tad saraksta atjaunošanas biežums, kas minēts tikai vienu reizi mēnesī, šo problēmu nerisinās, bet pat var radīt papildu administratīvo slogu," brīdināja Filippovs.
Kā ziņots, šonedēļ, 18.augustā, valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz noteikt pienākumu VID interneta vietnē uzturēt publisko nodokļu parādnieku datubāzi.
Datubāze tiek izstrādāta, lai pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi, jo komersantiem būs iespēja, izmantojot datubāzē esošo informāciju, pārliecināties par darījuma partnera spēju pildīt saistības, veicinātu nodokļu nomaksu, atvieglotu publisko iepirkumu veikšanas procesu, jo vairs nebūs nepieciešams pieprasīt izziņu no VID par nodokļu parādiem.
Plānots, ka nodokļu parādnieku publiskā datubāze būs pieejama no 2012.gada 1.jūlija.
FM izstrādātais likumprojekts paredz pilnveidot regulējumu, kas nosaka nodokļu audita veikšanas procesu gadījumos, kad nodokļu administrācija pieprasa informāciju no trešo valstu nodokļu administrācijām.
Spēkā esošais regulējums paredz iespēju apturēt audita veikšanu līdz brīdim, kad tiek saņemta pieprasītā informācija, taču bieži vien nodokļu administrācija nesaņem pieprasīto informāciju un tāpēc nevar pabeigt auditu, kas savukārt ir papildu slogs uzņēmējiem.Grozījumi paredz noteikt termiņu, līdz kuram nodokļu administrācija gaida pieprasīto informāciju - 18 mēneši no pieprasījuma nosūtīšanas dienas.
Ja informācija netiks saņemta, nodokļu administrācija pieņems lēmumu, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, bet, ja informācija tiks saņemta pēc 18 mēnešiem, bet ne vēlāk kā triju gadu laikā no pieprasījuma nosūtīšanas, nodokļu administrācijai tiks noteiks pienākums atcelt pieņemto lēmumu un pārskatīt audita lietu.
Likumprojektu vēl skatīs un par to lems Ministru kabinets un Saeima.