Jauno tehnoloģiju koprades telpas TechHub Riga izpilddirektors Dāvis Suneps uzskata – kultūras jomas izaicinājums ir birokrātija, tas gan neattiecas uz privāti finansētiem projektiem. Savukārt tradicionāla Latvijas problēma ir mazais tirgus un finansējums, jo jaunuzņēmumiem pievilcīgāk ir attīstīt savus projektus tirgiem ārpus Latvijas, kur kultūras jomai ir lielāks finansējums.
Nav noslēpums, ka galvenie izaicinājumi kultūrā ir laiks un resursi, bieži vien projekti netiek attīstīti un, ja tiek, beidzas tikai tad, kad tehnoloģiskie risinājumi jau ir novecojuši. Laikmetīgās mākslas centra kim? dibinātāja un zīmolu konsultante Zane Čulkstēna uzskata, ka tieši kultūras iestādēm ir gan izpratne par tehnoloģijām, gan vēlme tās izmantot, bet pietrūkst resursu. Māksla un kultūra nav gluži tās jomas, kurās iespējams krass paātrinājums, tāpēc arī izmaksas ir samērā augstas un nav iespējama tāda efektivitāte kā citās nozarēs. Līdz ar to pagaidām jaunuzņēmumi bieži vien nesaredz biznesa iespējas mākslā un kultūrā, tomēr tehnoloģijas attīstās, kļūst interesantākas un arvien vairāk saplūst ar cilvēku ikdienu. Tā dēvētās papildinātās realitātes jaunuzņēmuma Overly līdzdibinātājs Ainārs Kļaviņš vērtē, ka turpmāk risinājumi būs vēl iespaidīgāki, interesantāki un ar lielāku apmeklētāju iesaisti un apmeklētāji varēs līdzdarboties un pat ietekmēt stāstus, ko piedzīvo, piemēram, muzejos.
Vienas puses iniciatīva
Gan Latvijā, gan pasaulē iniciatīva satuvināt kultūras un tehnoloģiju jomu lielākoties nāk no kultūras puses. Priekšgalā, protams, ir ASV, piemēram, ar Ņujorkas Metropolitēna operas izrāžu translācijām, kas ir pēdējās desmitgades tendence un palīdz sasniegt daudz lielāku auditoriju. Bieži vien iniciatīvas nāk no kultūras iestāžu vadītājiem, kuri strādājuši izklaides industrijā, piemēram, Sony, Walt Disney un citur, un kuriem ir idejas, kā modernizēt kultūras organizācijas.
Arī kim? Latvijā pazīst neliels skaits cilvēku, bet pasaulē daudz lielāks, un "ilgtermiņā savā ziņā tas ir drauds, līdzīgi kā ar globalizāciju kopumā, – lielie kļūst lielāki, mazie – izzūd. Mazām valstīm iet grūti šajā procesā, jo kultūras jomā lielākās un bagātākās organizācijas var daudz vairāk iespēt ar saviem resursiem nekā mazās. Par Latvijas iedzīvotāju uzmanību cīnās ne tikai vietējie uzņēmumi un organizācijas, bet arī pasaules lielie giganti, līdz ar to vietējam saturam un mākslai klājas vēl grūtāk", uzskata Čulkstēna un norāda, ka tehnoloģijas piedāvā arī vēl nebijušas iespējas, ja kultūras organizācija ir spēcīga savā nišā.
Konkurē par sekundēm
Patlaban gan mākslas pasaule, gan mediji sastopas ar spēcīgu konkurenci par cilvēka uzmanību, satura piesātinājums ir milzīgs. Tendence ir kļūt vairāk vizuāliem un izklaidējošiem, un tā ir kultūras nozares dilemma. Problēma ir tajā, ka mākslas organizācijas misija ir cita. "Šobrīd galvenā doma ir, ka jākļūst pieejamākiem, daudzi darbi tiek digitalizēti – koncertieraksti, izstādes, mākslas darbi ar detalizētiem aprakstiem. Lielajos muzejos pieejamas 360 grādu virtuālās tūres. Pārsvarā viss ir tēmēts uz attālinātu lietošanu, skaidro Čulkstēna.
Piemēram, tepat Latvijā Gunitas Kuļikovskas dibinātais uzņēmums Vividly izstrādājis programmatūru, kuru izmantojot Liepājas koncertzāli Lielais dzintars iespējams izstaigāt virtuālās realitātes vidē jebkurā vietā pasaulē. Savukārt jaunuzņēmums Giraffe360, ko vada Mikus Opelts, izstrādājis projektu, piemēram, Marka Rotko muzejam Daugavpilī.
Tai pašā laikā pastāv arī savstarpēja kultūras un tehnoloģiju konkurence. Piemēram, vizuālās mākslas muzejos parasti ar tehnoloģijām nepārspīlē, jo tā tiek konkurēts ar pašu mākslu. Pat Ņujorkas slavenākie muzeji neaizraujas ar dažādiem ekrāniem, virtuālo realitāti, tehnoloģiski tiek nodrošināta "minimālā programma". Doma ir tāda – ja cilvēks ir atnācis uz muzeju, ar mākslu vajadzētu pietikt, nav vajadzīgs papildu tehnoloģiskais piesātinājums.
Pašlaik digitālā pasaule kļuvusi lielāka nekā jebkad – tā ir ļoti liela mūsu ikdienas daļa, kas gan to atvieglo, gan arī ir viens no veidiem, kā cilvēki izklaidē sevi. Overly līdzdibinātājs spriež, ka tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc muzeji arvien vairāk cenšas savās ekspozīcijās integrēt digitālus, interaktīvus risinājumus, lai pastāstītu savu stāstu vēl iespaidīgāk, ērtāk un efektīvāk, nekā tas ticis darīts līdz šim. "Muzeji visā pasaulē mainās līdz ar digitālo risinājumu integrāciju," stāsta Kļaviņš. Viņš arī atzīst, ka ir liels prieks strādāt ar Latvijas muzejiem, tomēr to ir pavisam nedaudz un ekspozīcijas mainās samērā reti. Tāpēc jaunuzņēmums meklē iespējas sadarboties ar muzejiem ārpus Latvijas, lai veidotu jaunus risinājumus, lielajos Eiropas tirgos darbs ir gandrīz neizsmeļams.
Sanāk, sanāk…
Ir ierasti jaunuzņēmumu kopā sanākšanas pasākumi, koprades telpas, konkursi, tomēr reti fokuss tiek vērsts uz kultūras un tehnoloģiju jomas sadarbību. Viens no tādiem būs vasarā notiekošais Tech Loves Culture. "Kopā sanākšanas pasākumi veicina pieredzes apmaiņu starp nozarēm un šoreiz uz Latviju atvedīs noderīgus pieredzes stāstus kultūras nozarē, par ko šajos platuma grādos netiek bieži runāts," atzīmē Suneps.
"Jaunuzņēmumiem ir svarīgi pārliecināties, ka radītie projekti ir svarīgi potenciālajiem lietotājiem. Turklāt starptautiskas konferences kliedē šaubas un ļauj nekautrēties no lielajiem tirgiem. Esam novērojuši, ka Latvija ir ļoti spēcīga IT jomā un mierīgi var izgriezt pogas arī lielajiem milžiem atsevišķās nozarēs," stāsta Kļaviņš un piebilst, ka ir ļoti svarīgi Latviju pozicionēt kā inovatīvu, progresīvu un attīstītu valsti, jo tikai tā ir iespējams veicināt eksportu, motivēt ārvalstu uzņēmumus sadarboties ar mums.
Savukārt Čulkstēna priecājas, ka tehnoloģiju un kultūras kopīgie pasākumi ir milzīga iespēja iepazīstināt jauniešus ar kultūru.