Paredzēts, ka 2021.gada 16.septembrī OECD Ekonomikas pārskata projektu par Latviju izskatīs OECD Ekonomikas attīstības un pārskatu analīzes komitejā.
Pēc ĀM paustā, par Latvijas vērtētājvalstīm ir noteikta Islande un Lietuva. Plānots, ka 2021.gada OECD Ekonomikas pārskatu par Latviju prezentēs nākamā gada oktobrī vai novembrī.
Informatīvajā ziņojumā akcentēts, ka nākamajā pārskata periodā turpināsies OECD izvērtējumos sniegto rekomendāciju ieviešana, kā arī turpināsies darbs pie vairākiem izvērtējumiem, kuru rezultāti tiks izmantoti būtisku ilgtermiņa reformu izstrādē.
ĀM atsaucās uz līdzšinējo pieredzi un norādīja, lai OECD sniegtās rekomendācijas un piedāvātie politiku risinājumi būtu atbilstoši Latvijas izaicinājumiem, būtiski ir nodrošināt organizācijas ekspertus ar precīziem datiem, kas atspoguļo situāciju nozarē, par kuru tiek veikts pētījums.
ĀM norādīja, kas, ievērojot OECD horizontālo pieeju, veicot problēmjautājumu izpēti, datu iegūšanā un pirmsapstrādē atbildīgās iestādes vadībā ir nepieciešama aktīva koordinācija un sadarbība starp visām iesaistītajām nozaru institūcijām. Tas, savukārt, var ietekmēt ne tikai OECD rekomendāciju kvalitāti, bet arī Latvijas vērtējumu un vietu dažādos rādītājos salīdzinājumā ar citām valstīm.
Tāpat ĀM klāstīja, ka plānots pabeigt Latvijas digitālās transformācijas izvērtējumu, kā arī Latvijas izglītības un prasmju stratēģijas izveidi, uzsverot šo tēmu svarīgumu, ņemot vērā to horizontālo ietekmi uz visām valsts attīstības jomām.
ĀM skaidroja, ka pēc Latvijas lūguma pētījumam par digitalizāciju ir piesaistīts OECD stratēģiskās plānošanas instruments, kas ļaus efektīvāk analizēt iespējamos digitalizācijas tendenču pavērsienus nākotnē, ļaujot īstenot tālredzīgākus lēmumus jau šodien. Šāda pieeja ir nepieciešama, ievērojot, ka digitalizācijas jautājumi ieņem arvien lielāku lomu plašākā nacionālajā un OECD rīcībpolitiku izstrādes darba kārtībā.
Pēc ĀM paustā, šogad augustā sākts OECD un Latvijas divpusējo projekts Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanas veicināšanai RIS3 nākotnes scenāriju izstrāde, kas ir viens no OECD paredzamo inovāciju pārvaldības programmas Anticipatory Innovation Governance projektiem.
ĀM skaidroja, ka šajā programmā tiek izstrādātas un pārbaudītas esošās dalībvalstu pieejas inovāciju pārvaldībā, kā arī tiek veikta izpēte kopā ar politikas ieviesējiem.
Latvijas pusei, kuru projektā pārstāvēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, ir iespēja izmantot OECD kompetenci un jaunākos atklājumus inovācijas pārvaldībā, tādējādi padarot efektīvāku Viedās specializācijas stratēģijas ieviešanu.
Nākotnes projektu kontekstā ĀM atzīmēja, ka tiek plānota partnerība ar OECD Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014. līdz 2021.gada periodam līdzfinansētās programmas Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana projektā Atbalsts Valsts policijai ekonomisko noziegumu izmeklēšanas paātrināšanai un kvalitātes uzlabošanai Latvijā.
ĀM norādīja, ka tiek plānota OECD piesaistīšana trūkumu analīzes veikšanā par esošajiem sadarbības un koordinācijas mehānismiem starp Valsts policijas (VP) pārvaldēm, kas veic ekonomisko noziegumu izmeklēšanu, kā arī starp VP un citām institūcijām. Pēc analīzes veikšanas OECD izstrādās īpašus ieteikumus sadarbības un koordinācijas mehānismu uzlabošanai, kā arī ieteikumus nepieciešamajām izmaiņām valsts normatīvajos aktos, kas veicinātu ekonomisko noziegumu izmeklēšanas efektivitātes paaugstināšanu.
Tāpat ĀM pavēstīja, ka 2020.gada nogalē ar OECD Sabiedriskā sektora inovāciju observatorijas (OPSI) ekspertiem tiks sākts darbs pie eksperimentēšanas vadlīniju izstrādes, lai radītu kopīgu publiskā sektora eksperimentēšanas ietvaru Latvijā. OPSI mērķis ir apkopot un popularizēt labo praksi OECD dalībvalstīs, ieviešot inovācijas un inovatīvas pieejas publiskajā sektorā. Savukārt šā gada beigās plānota OECD sabiedrības veselības pārskata par Latviju publicēšana.
ĀM atzīmēja, ka nozīmīga prioritāte, ņemot vērā veiktā OECD pētījuma par godprātīgas uzņēmējdarbības prakses īstenošanu valsts kapitālsabiedrībās secinājumus, gan OECD līmenī, gan nacionālajā līmenī ir OECD pretkorupcijas un godprātīgas uzņēmējdarbības vadlīniju popularizēšana un ieviešana nacionālā līmenī. ĀM norādīja, ka patlaban notiek darbs pie OECD plašāku ieteikumu izstrādes OECD pretkorupcijas un godprātīgas uzņēmējdarbības vadlīniju ieviešanai un īstenošanai.
ĀM akcentēja, ka šīs darbs būtu noteikti turpināms, lai sekmētu vadlīniju sekmīgu ieviešanu un īstenošanu OECD dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā.
Pēc ĀM paustā, OECD turpina būt par nozīmīgu forumu, kurā tiek izstrādāti starptautiskie līgumi un deklarācijas, vienojoties par pasaules mēroga noteikumiem ekonomikā un finansēs. ĀM ieskatā, viens no būtiskākajiem jautājumiem, par kuriem notiek sarunas OECD un G20, ir rast kopēju pieeju digitālās ekonomikas aplikšanai ar nodokļiem. Atbilstoši OECD laika grafikam līdz šā gada beigām iecerēts panākt vienošanos digitālo nodokļu jomā, lai novērstu nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas riskus, skaidroja ĀM.