ASV ekonomiku joprojām virza spēcīgs mājsaimniecību patēriņš. Importa tarifi visdrīzāk būs sarunu ierocis – ar tā pielietošanu gan ir jābūt uzmanīgiem, jo tas var iedragāt arī ASV ekonomisko izaugsmi. Tarifiem var būt arī netiešs efekts, radot nenoteiktību globālajā tirdzniecības politikā. ASV ekonomisko izaugsmi var bremzēt arī imigrācijas samazināšana, jo līdz šim imigrācija to balstīja un palielināja nodarbinātību.
Lai gan Donalda Trampa politika eirozonu īstermiņā būtiski ietekmēt nevar, vidējā termiņā var būt jūtama negatīva ietekme. Ir grūti šo ietekmi novērtēt, jo nav pieejama pilnvērtīga informācija par tarifiem. Ietekmi noteiks gan tarifu apjoms, kā arī tas, kā reaģēs Eiropas Savienība (ES).
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izaugsme laikā no 2025. līdz 2026. gadam nedaudz paātrināsies. Tomēr aizvien pastāv būtiskas atšķirības starp valstīm. Lielākā daļa māju īpašnieku Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā ir ņēmuši hipotēku ar mainīgu likmi un nu gūst atbalstu no procentu likmju samazinājumiem. Tomēr atveseļošanās ir aizkavējusies. Vāja Somijas ekonomika un vāja Zviedrijas būvniecības nozare ietekmē Baltijas valstu, īpaši Igaunijas, ekonomiku. Šogad Igaunijas ekonomika saruks par 0,9%, bet nākamgad atgūsies 2,2% apmērā. Spēcīgāka izaugsme tikmēr ir Lietuvā, kas šogad sasniegs kāpumu par 2,4% un kāpinās tempu līdz 2,8% 2025. gadā.
Latvijas ekonomikas veikums trešajā ceturksnī uzrāda, ka ekonomika ir samazinājusies par 0,7% un gadu noslēgs ar kritumu 0,4% apmērā.
Gaidītā Latvijas ekonomikas atgūšanās šāgada otrajā pusē pagaidām buksē. To nosaka aizvien vēl vājā ārējā vide, kuras ietekmē lejupslīde turpinās eksportā un apstrādes rūpniecībā. Sarežģījumi ES fondu apguvē izpaužas zemajā būvniecības aktivitātē. Iekšējais patēriņš atgūstas visai negribīgi.
Daļa iedzīvotāju joprojām cīnās ar augstās inflācijas sekām, daļa ir mainījusi paradumus, kā arī izvēlas vairāk uzkrāt, – par to liecina uzkrājumu pieaugums banku kontos. Nākamā gada perspektīva ir mazliet optimistiskāka. Lai arī algu kāpums nebūs īpaši izteikts, pirktspēja turpinās nostiprināties zemākas inflācijas dēļ. Tas veidos labvēlīgu augsni aktīvākam iekšzemes patēriņam. Zemākas procentu likmes palīdzēs stiprināt nekustamā īpašuma tirgu un būvniecību, kā arī balstīs izaugsmes atjaunošanos eksportā. Pēc ilgstošas aiztures būtisku ietekmi nodrošinās arī ES fondu ieplūde. Nākamgad sagaidāms ekonomikas pieaugums 1,8% apmērā.