Valstī kopumā šobrīd ir pārāk daudz IS, kuras savā starpā «nesarunājas», līdz ar to pēdējos gados daudz tiek runāts par sistēmu savietošanas iespējām. To E. Sprūdžs uzskata par īstermiņa risinājumu, bet ilgtermiņā ir nepieciešama cita pieeja, jo nav noslēpums, ka sistēmu savietošanas izmaksas ir ievērojamas.
Ministrs atzīst, ka valstī daļu no IS vajadzētu norakstīt, taču pirms tam ir nepieciešama stratēģija, lai būtu skaidri kritēriji, kuras sistēmas ir nepieciešamas, bet kuru funkcionalitāte pārklājas, vai ir jau novecojusi «Par norakstīšanu nevajadzētu satraukties, jo IT sistēmu mūžam nav jābūt ne desmit ne 20 gadiem. Ja tā nokalpo piecus gadus un ir sevi atpelnījusi, tad tas ir pietiekami,» pamatoja E. Sprūdžs.
DB iepriekš jau rakstīja, ka saistībā ar IS, valstī ir diezgan liela nesakārtotība, kad bieži vien nozares ministrijām nav dati par to padotības iestāžu IS izmaksām. Problēmu atzīst arī E. Sprūdžs, norādot, ka viņu neapmierina esošie dati par valsts IS analīzi. Esošā analīze neko nepasaka, jo analīzes līmenis ir par Eiropas Savienības projektiem, proti, vai tie iekļausies noteiktos termiņos, piebilda E. Sprūdžs.
IT projektos ir ieceres samazināt konsultantu piesaisti, lai ietaupītu līdzekļus. «Ja valsts iestāde nevar nodefinēt, kāpēc un kas tai ir nepieciešams, tad tas viņai nepienāktas,» pārliecību pauda E. Sprūdžs, vienlaikus akcentējot, ka šobrīd aktuāls jautājums ir par to, vai specifikācijas izveidi par IS sistēmām var nodot ārpakalpojumā.
Lai gan kopēju datu nav, cik valsts gadā iztērē par konsultantu piesaisti IT projektos, ministrs novērojis, ka summa projektos ir mērāmas desmitos tūkstošu latu apmēra. Tiesa, tas nenozīmē, ka konsultanti valsts pārvaldes projektos netiks uzklausīti, piebilda E. Sprūdžs, jo viņi varētu tikt piesaistīti īpaši sarežģītos – pārnozaru sadarbības projektos.