Noteikumi par nefinanšu informāciju attiecas uz visiem lielajiem uzņēmumiem, visiem biržā kotētiem uzņēmumiem regulētos tirgos un uzņēmumiem, kuru aktīvu vērtība ir vismaz 20 miljoni eiro. Šie uzņēmumi ir atbildīgi arī par informācijas izvērtēšanu savu meitasuzņēmumu līmenī. Direktīva tiks ieviesta pakāpeniski – no nākamā gada janvāra līdz 2026. gada janvārim. ES tā skars aptuveni 49 000 uzņēmumu.
Ilgtspējas ziņojumi ir ieguvums patērētājiem un investoriem – patērētāji būs labāk informēti par konkrētā uzņēmuma ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi, kas palīdzēs izvēlēties, pieņemt ilgtspējīgākus lēmumus un izvairīties no kļūšanas par zaļmaldināšanas upuriem. Ziņojumi sniegs lielāku pārredzamību arī ieguldītājiem, jo turpmāk uzņēmumu gada pārskatos obligāti tiks iekļauta informācija par uzņēmuma ilgtspējas mērķiem un to izpildi.
Patiesībā ilgtspējas ziņojumi sniegs vairākus ieguvumus arī pašiem uzņēmumiem, jo palīdzēs definēt ilgtspējas mērķus un identificēt uzdevumus to sasniegšanai, kā arī uzlabot komunikāciju ar klientiem un sadarbības partneriem. Aizvien vairāk jauniešiem, kas patlaban ienāk darba tirgū, ilgtspējas jautājumi ir viens no aspektiem, ko viņi ņem vērā, izvēloties nākotnes darba vietu, tāpēc ilgtspējas ziņojumi viennozīmīgi var palīdzēt jauno talantu piesaistē un noturēšanā.
Kā tiks nodrošināta ilgtspējas ziņojumu kvalitāte? Ziņojumus apstiprinās revidents vai akreditēts neatkarīgs sertificētājs.
Kā tas mainīs uzņēmumu ikdienu? Palielināsies ilgtspējas ziņojumu apjoms un iedziļināšanās tēmā, informācijas apkopošana tiks plānota savlaicīgāk, būs ciešāka sasaiste ar nepieciešamo finanšu informāciju. Uzņēmumiem būs jāveido atbilstoši iekšējie procesi uzticamai un savlaicīgai datu pārvaldībai. Standartizēti ziņojumi par ilgtspēju būs līdztekus finanšu informācijai, kas jāapstiprina uzņēmumu valdēm.
Kāda informācija būs jāiekļauj ziņojumos? ES standarti ietver vairākus vides, sociālās un korporatīvās pārvaldības aspektus – klimata izmaiņas un iespējamo piesārņojumu, ūdens un jūras resursus, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas, resursu atkārtotu izmantošanu un aprites ekonomikas instrumentus. Tāpat ziņojumā jāiekļauj informācija gan par paša uzņēmuma darbaspēku, gan par nodarbinātājiem visā vērtību ķēdē, kā arī par patērētājiem, gala lietotājiem un ietekmētajām sabiedrības grupām un kopienām. Ziņojumā jāietver arī informācija par pārvaldību, riska pārvaldību un iekšējiem kontroles mehānismiem, kā arī darījumiem.