Kopumā pētījumā tika salīdzināti 15 uzņēmumi - pa pieciem no katras Baltijas valsts.
Pirmā trijnieka pārvaldības prakse izceļas, salīdzinot ar pārējiem valsts uzņēmumiem reģionā, norāda pētījuma autori.
Augstāko pozitīvo vērtējumu saņēmusi Citadele. Pētījumā tiek norādīts, ka šis augstais sniegums var likties pārsteidzošs, jo banka izveidota, restrukturizējot smagās grūtībās nonākušo Parex banku. "Parex banka bija bēdīgi slavena ar slikto pārvaldību un to, ka gandrīz noveda Latvijas ekonomiku līdz bankrotam 2008.gadā," teikts dokumentā. Savukārt restrukturizācija ļāvusi ieviest atbilstošu pārvaldības praksi un izveidot jaunu banku ar pareizo pieeju. Pozitīvu ietekmi atstājusi informēta un atbildīga ārējā īpašnieka esamība, neatkarīga un ar grūtībās nonākušām bankām pieredzējusi vadība, progresīvs īpašnieks no valsts puses Privatizācijas aģentūras personā.
Kā pozitīvs punkts tiek minēts arī tas, ka Citadelei ir aktīva un darbojošās padome. Otrs šāds uzņēmums Latvijā ir Lattelecom, kurā pārvaldības praksi lielā mērā ietekmējusi ārvalstu investora TeliaSonera klātbūtne.
Kā uzlabojamās jomas Citadelei tiek minēta vadības prasmju stiprināšana attiecībā uz riska vadību, korporatīvās pārvaldības uzlabojumu plāna veidošana, lielāka atklātība attiecībā uz padomes locekļu pieredzi un citi. Savukārt Lattelecom, pēc pētījuma autoru domām, varētu uzlabot padomes sastāvu, vērtējot no nepieciešamajām prasmēm un kvalifikācijas, varētu nozīmēt neatkarīgākus vai vismaz neatkarīgi domājošus padomes locekļus, publicēt detalizētu ikgadējo korporatīvās pārvaldības ziņojumu un veikt citus pasākumus.
Savukārt Eesti Energia tiek slavēta par atklātības principiem, kuriem līdzvērtīgu reģionā neesot.
Kā ceturtais spēcīgāko uzņēmumu blokā ir Igaunijas pārvades sistēmas operators Elering, tiesa, atšķirība starp pirmajiem trīs uzņēmumiem un nākamajiem sekotājiem ir ievērojama.
Nākamajā grupā iekļauti uzņēmumi, kuri atrodas vidusposmā. To vidū ir Igaunijas dzelzceļa kompānija, Latvijas Valsts meži, Tallinas lidosta un Lietuvas elektroenerģijas tirdzniecības kompānija Lesto. Šajos uzņēmumos ir salīdzinoši laba pārvaldības prakse, tomēr kopējais sniegums nav vienmērīgs un vājās jomas mijas ar stiprajām. Lielākā daļa varētu sasniegt uzlabojumus, ja salīdzinātu savu praksi ar labākajiem piemēriem un izveidotu korporatīvās pārvaldības uzlabojumu plānu.
Piemēram, iespējas uzlabot Latvijas Valsts mežu sniegumu tiek saistītas ar padomes vai līdzīgas pārraudzības struktūras izveidi, nodrošinot tās neatkarību, uzlabojumiem finanšu rezultātu un pārvaldības principu publicēšanā, auditoru ziņojumu publicēšanu interneta mājaslapā u.c.
Trešajā blokā iekļauti uzņēmumi ar "augšanas grūtībām". Pie tādiem tiek pieskaitīta Tallinas osta, Latvijas energokompānija Latvenergo, Lietuvas enerģijas ražotājs Lietuvos Energija un Lietuvas pārvades sistēmas operators Litgrid.
Katra no šīm kompānijām ir pielikusi pūles, lai pēdējos gados uzlabotu pārvaldību, taču nav izdevies panākt vēlamo līmeni. Arī Latvenergo tiek ieteikts izveidot padomi vai līdzīgu pārraudzības struktūru, nodrošinot tās neatkarību, kā arī pārskatīt dividenžu politiku, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu investīcijām, un nodrošināt auditoru ziņojumus neatkarīgai pārraugošajai struktūrai.
Zemākās vietas ieņem uzņēmumi, kas nav izrādījuši nekādu apņemšanos uzlabot pārvaldību. To vērtējums ir negatīvs. Šādu uzņēmumu vidū ir Lietuvas dzelzceļa kompānija, Klaipēdas Ostas pārvalde un Latvijas Dzelzceļš, kas visu 15 uzņēmumu sarakstā ierindojas pēdējā vietā. Šiem uzņēmumiem atsevišķās jomās ir pozitīvs sniegums, tomēr negatīvā prakse citās jomās ir nozīmīgāka.
Latvijas Dzelzceļā, pēc pētījuma veicēju domām, būtu uzlabojama caurskatāmība un atklātība, patiešām neatkarīga iekšējā audita funkcija, kā arī valdes vēlme panākt labāku pārvaldību. Arī šim uzņēmumam būtu nepieciešama neatkarīga pārraugošā institūcija.
Lai gan visiem uzņēmumiem tiek norādītas uzlabojamās jomas, vienlaikus pētījumā atzīts, ka pēdējos gados visos uzņēmumos reģionā arī ir vērojami uzlabojumi. To, ka trīs uzņēmumi strauji samazina atšķirību no pasaulē pieņemtās prakses, pētījuma autori uzskata par pierādījumu, ka pasaules līmeņa standartus var sasniegt salīdzinoši īsā laika posmā.
Raksturojot Latvijas valsts uzņēmumus, kas iekļauti pētījumā, tā autori izceļ faktu, ka divi no tiem ir līderu vidū. Tomēr starp tiem un pārējiem uzņēmumiem ir milzīga plaisa. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas atšķir šos uzņēmumus, ir ārvalstu kapitāla klātbūtne. Otrkārt, abi līderi darbojas tirgos, kuros ir konkurence. Savukārt "atpalicējus" ietekmē tas, ka tiem nav padomes, bet Latvijas Dzelzceļa gadījumā arī atbilstošu ziņošanas un kontroles pasākumu. Pēdējiem trūkst arī valsts uzraudzības.
Kā norāda pētījuma autori, pārvaldības kvalitātei ir tieša ietekme uz valsts uzņēmumu risku un sniegumu.
Izvērtējot uzņēmumus, tika izmantota virkne korporatīvās pārvaldības indikatoru, ņemot vērā dažādus pētījumus, labākās prakses standartus, praktisko pieredzi. Kopumā izmantoti 78 indikatori.
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts izveidots 2009.gada augustā. Tā ir bezpeļņas organizācija, kas aktīvi veicina labas korporatīvās pārvaldes principu ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs. Institūts Baltijas valstīs apmāca un sertificē profesionālus padomes locekļus, kā arī piedāvā vadlīnijas korporatīvās pārvaldības jautājumos Baltijas valstu privātā sektora un valsts uzņēmumiem.