Varētu augt tautsaimniecībai svarīgu objektu būvniecība

Lai gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotais procenta likmju paaugstināšanas laiks jau ir aiz muguras un likmes sākušas krist, šis process pagaidām nav vainagojies ar strauju Latvijas saimnieciskās dzīves uzplaukumu, drīzāk gan pretēji. 

Mūsu valsts ekonomika pērn ir nedaudz sarukusi. Taču neviens process nav gluži akmenī iecirsts, un ļoti bieži slikto var vērst par labu. Par to, ka šāds pozitīvs pavērsiens var notikt jau tuvākajā laikā, liecina gan dati par izsniegtajām būvatļaujām, gan arī informācija par banku kredītportfeļa izmaiņām.

Abi šie informatīvie segmenti ļauj secināt, ka gaidāms ekonomiskās aktivitātes pieaugums Latvijā. Ja iecerēto projektu īstenošana notiks raiti, var pat gadīties, ka mūsu valsts tautsaimniecība šogad augs straujāk par ekonomistu paredzētajiem pāris procentiem.

Korporatīvās aktivitātes

Pagaidām ECB virzītais likmju kritums nav rezultējies straujākā ekonomiskajā izaugsmē, tomēr tas jau ir ietekmējis gan uzņēmumu plānus investēt savas saimnieciskās darbības paplašināšanā, gan sabiedrības turīgākās daļas vēlmes tikt pie jauna mājokļa. Ja sāk ar pēdējo, tad ir redzams, ka pieaugusi nekustamo īpašumu attīstītāju aktivitāte. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu 2023. gadā izsniegto būvatļauju apjoms jaunbūvēm attiecībā uz divu vai vairāk dzīvokļu māju kvadratūru ir pieaudzis par 23% līdz 160,8 tūkstošiem kvadrātmetru. 

Saistībā ar korporatīvo sektoru informācija par izsniegto būvatļauju kvadratūras apjomiem norāda uz strauji pieaugošiem investīciju apjomiem tādās divās Latvijas ekonomikā būtiskās nozarēs kā apstrādes rūpniecība un tirdzniecība. Jauno ražošanas ēku būvniecībai izsniegtās būvatļaujas pērn trijos ceturkšņos bija par 14,1% lielākā platībā nekā atbilstošā laika periodā 2023. gadā. Pieaugums fiksēts arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē.