2018. gadā 13. Saeimas vēlēšanās lielu fiasko piedzīvoja Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)/ Liepājas partija) veidotās valdības koalīcijas partijas. Tās kopumā atbalstīja tikai 38,7% no visiem vēlētājiem, kuri piedalījās balsošanā. Iepriekšējā, Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība (JV)) vadītā valdība šo rezultātu pārspēja negatīvā aspektā. 2022. gada rudenī notikušajās 14. Saeimas vēlēšanās iepriekšējā valdībā ietilpstošās partijas kopumā atbalstīja tikai 36% no visiem vēlētājiem, kuri piedalījās balsošanā.
Neuzticība iepriekšējai valdībai
Lai gan 14. Saeimas vēlēšanās JV guva visai labus panākumus, tomēr, kā liecina vēlēšanu rezultāti, Latvijas Republikas (LR) pilsoņi izteica smagu neuzticību iepriekšējai valdībai kopumā. No visām 43 Latvijas pašvaldībām tikai sešās (Siguldas, Varakļānu, Valkas, Smiltenes, Mārupes un Valmieras novadā) vēlētāju vairākums nobalsoja par visām iepriekšējās valdības partijām kopumā. Gandrīz pusi no visu vēlētāju atbalsta (45–50%) Krišjāņa Kariņa pirmajā valdībā ietilpstošās partijas ieguva astoņās pašvaldībās – Cēsu, Madonas, Ogres, Ķekavas, Alūksnes, Saulkrastu, Aizkraukles un Limbažu novadā. Visās pārējās Latvijas pašvaldībās vēlētāju vairākums izteica neuzticību visām Krišjāņa Kariņa pirmajā valdībā ietilpstošajām koalīcijas partijām kopumā. Īpaši negatīvi iepriekšējās valdības partijas kopumā novērtēja Daugavpils un citu Latgales pašvaldību vēlētāji.
Salīdzinājumam jāatgādina, ka 2014. gadā 106 no 119 pašvaldībām par valdību veidojošajiem politiskajiem spēkiem – ZZS, Nacionālo bloku un Vienotību – kopumā nobalsoja vairāk nekā 50% no tiem vēlētājiem, kuri piedalījās balsošanā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 14. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!