Meitaskompānijas pamatkapitāls sākotnēji plānots 100 000 latu apmērā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pēc sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka valdības atļauja uzņēmuma izveidei bijusi nepieciešama, lai brīdī, kad valstis jau būs panākušas konkrētākas vienošanās, Latvijas puse būtu gatava turpmākajam darbam.
Patlaban tiek plānots, ka šī projekta koncesijas līgums tiks parakstīts šovasar. Latvijas puses iespējamie ieguldījumi tiek lēsti līdz vienam miljardam eiro (702 miljoniem latu). Šos līdzekļus varētu piesaistīt no Japānas un ASV kredītu aģentūrām, kā arī daļa būtu jānodrošina Latvenergo.
Šā gada 7.martā un 8.martā Baltijas valstu premjerministri tikšanās laikā Lietuvas pilsētā Prienos pauda atbalstu tālākai Visaginas AES projekta attīstībai un komersantu AS Eesti Energia, Latvenergo un AS Visagino atomine elektrine dalībai projektā.
Projektam ir plānoti vairāki posmi. Pirmajā priekšizpētes posmā tiks sagatavoti un saskaņoti galvenie līgumi, dibināta kompānija, kas tiks reģistrēta Lietuvā, veiktas citas nepieciešamās aktivitātes. Dalība projekta kompānijas dibināšanā nodrošina Latvenergo līdzdalību kā kompānijas akcionāram visos projekta attīstības posmos, kā arī dod tiesības Latvenergo turpināt projekta sarunas un piedalīties svarīgu nosacījumu definēšanā un savu interešu aizsardzībā, nodrošinot Latvijas energokompānijas interesēm atbilstošu līdzdalības modeli un juridisko ietvaru.
Lai Latvenergo piedalītos projekta kompānijas dibināšanā, ir nepieciešams dibināt Latvenergo pilnībā piederošu meitas kapitālsabiedrību projekta investīciju pārvaldībai.
Projekta priekšizpētes posmā Latvenergo neuzņemas nekādas finanšu saistības, izņemot plānotās investīcijas meitas sabiedrības pamatkapitālā un nepieciešamās administratīvās izmaksas.
Latvenergo valde šā gada 20.martā nolēma dibināt koncernam pilnībā piederošu jaunu kapitālsabiedrību, kā arī lūdza Latvenergo akcionāru sapulces piekrišanu. Savukārt kompānijas akcionāru sapulce šā gada 29.martā piekrita ierosināt Ministru kabinetam sniegt piekrišanu Latvenergo pilnībā piederošas kapitālsabiedrības dibināšanai.
Ar rīkojumu Ministru kabinets dod piekrišanu Latvenergo līdzdalības un izšķirošās ietekmes iegūšanai jaundibināmā kapitālsabiedrībā, kas tiek dibināta, lai nodrošinātu Latvijas energokompānijas dalību Visaginas AES projektā.
Jau ziņots, ka publiski minētie 20% daļu jaunajā Visaginas AES projektā Latvijas energokompāniju Latvenergo apmierinātu, iepriekš teica uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.
Igaunija varētu iegūt 22% daļu projektā, Lietuva - 38%, bet stratēģiskais investors Hitachi - 20%.
Žīgurs gan norādīja, ka sarunām par daļu sadalījumu nav pielikts ne punkts, ne komats, taču energokompāniju 20% pilnībā apmierinātu. Arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce iepriekš žurnālistiem teica, ka jautājums par daļu sadalījumu vēl nav izlemts, jo tas ir projekta dalībnieku kopīgs lēmumus, taču indikatīvi tiek runāts par 20% Latvijai.
Paredzams, ka ieguldījums AES būvniecībā būs proporcionāls daļu apmēram. Žīgurs apstiprināja, ka patlaban tiek runāts par miljardu eiro (700 miljoniem latu) no Latvenergo puses.
Viņš norādīja, ka nepieciešamā summa būtu jāiegulda būvniecības laikā - līdz 2020.-2021.gadam. Ir saņemti piedāvājumi piesaistīt gan Japānas eksportkredīta aģentūras finansējumu, gan ASV eksportkredīta finansējumu tiem produktiem, ko piegādās no šīm valstīm. Vaicāts, vai tas ir izdevīgāk nekā kredīts, viņš norādīja, ka tas būs jāvērtē, kad nonāks līdz līgumu slēgšanai.
Žīgurs arī norādīja, ka tā nebūs valsts budžeta nauda, bet gan kredīti un Latvenergo pašu līdzekļi, kurus ieguldīs elektroenerģijas ražošanas objektā un pakāpeniski atgūs, pārdodot saražoto produkciju biržā. Runājot par atmaksas laiku, viņš teica, ka scenāriji ir dažādi, un arī redzējumi par to atšķiras.
Pūce skaidroja, ka kopējās izmaksas, kas līdz šim lēstas piecu miljardu eiro (3,5 miljardu latu) apmērā, vēl tiks precizētas. Nezināmais patlaban ir izmaksas būvniecības un piegāžu darbiem, jo patlaban aprēķinos izmantotas Japānas izmaksas.
Kā ziņots, patlaban paredzēts, ka jaunā kodolspēkstacija elektroenerģiju sāks ražot 2021.gadā.