Analītiķi norāda, ka investorus satrauc spriedze ASV un Ķīnas attiecībās, inficēšanās ar koronavīrusu gadījumu skaita pieaugums ASV, kā arī politiķu nespēja vienoties par jaunās ekonomikas stimulēšanas pasākumu paketes pieņemšanu Kongresā.
Turklāt zelta cenas kāpumu veicina arī ASV dolāra kursa samazināšanās, kuras iemesls ir gaidāmais ASV Federālās rezervju sistēmas lēmums saglabāt bāzes procentlikmi rekordzemā līmenī.
Zelta cena pirmdien uz brīdi pieauga līdz 1945,72 dolāriem par Trojas unci, pārsniedzot iepriekšējo rekordu 1921,18 dolāru par Trojas unci, kas tika reģistrēts 2011.gadā.
Kopš šā gada sākuma zelta cena pieaugusi par vairāk nekā 25%, bet pirmdien kāpums bija 2%.
Akciju biržās pirmdien nebija vienotas tendences. Volstrītā akciju cenas pieauga, savukārt Londonā un Parīzē tās samazinājās.
ASV biržu indekss Dow Jones Industrial Average pirmdien pieauga par 0,4% līdz 26 584,77 punktiem, indekss Standard & Poor's 500"kāpa par 0,7% līdz 3239.41 punktam, bet indekss Nasdaq Composite palielinājās par 1,7% līdz 10 536,27 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 0,3% līdz 6104,88 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 gandrīz nemainījās un tirdzniecības sesijas beigās bija 12 838,66 punkti, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,3% līdz 4939,62 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 0,8% līdz 41,60 ASV dolāriem par barelu. Brent markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 0,2% līdz 43,41 dolāram par barelu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,1656 līdz 1,1751 dolāram par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2794 līdz 1,2878 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 106,14 līdz 105,38 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 91,10 līdz 91,22 pensiem par eiro.