Ja no rīta, atverot viesnīcas logu, istabā neatlaidīgi tiecas iekļūt egļu zari un, lūkojoties tiem garām, tālumā paveras skats uz ezeru, kuru rotā daudzas šauras, kokiem klātas salas un saliņas, turklāt kaut kur zem loga skan savdabīga versija par tango tēmu, nav šaubu – viesnīca atrodas Koli Nacionālajā parkā Somijas centrālās daļas austrumos. Vietā, kas palikusi nomaļus no ierastajiem Eiropas apskates maršrutiem, un pat aizrautīgi Somijas fani, kas šo valsti izpētījuši no modernajiem Helsinkiem līdz senatnīgajām Ālandu salām, no ezeru un muzeju pilsētas Tamperes līdz slēpošanas kūrortiem ziemeļos, uz jautājumu: "Vai tev sanācis būt Koli Nacionālajā parkā?" atbild ar pretjautājumiem: "Koli Nacionālajā parkā? Kur tas vispār ir?" Lai gan šovasar aprit jau 120 gadu, kopš Koli reģionā atklāta pirmā tūristiem paredzētā pastaigu taka un atvērta pirmā viesnīca, daudziem šis Austrumsomijas apvidus joprojām ir neatklāts noslēpums.
Diena nakts vietā
Visai piemērots laiks Koli Nacionālā parka apmeklējumam ir jūnija vidus, īsi pirms vasaras saulgriežiem un arī tieši saulgriežu periods, jo tad te iespējams ieraudzīt, ko patiesi nozīmē īstas baltās naktis. Ceļotāji, kuri paniski nebaidās no došanās uz Krieviju, parasti redzējuši baltās naktis Sanktpēterburgā, sēžot uz soliņa Ņevas krastā un vērojot slaveno paceļamo tiltu siluetus, māju jumtus un baznīcu torņus. Tomēr baltās naktis ārpus pilsētas, Austrumsomijas kalnos, ir kaut kas gluži cits nekā lielpilsētas Sanktpēterburgas centrā. Te, Koli Nacionālajā parkā, nav izgaismotu ielu, tāpēc ļoti skaidri iespējams pamanīt, ka visu nakti debesis ir gaišas un tumsa vispār neiestājas. Sēžot krēslā pie viesnīcas loga un gaidot brīdi, kad satumsīs debesis un būs redzamas zvaigznes, es sagaidu rītu, un tā vien šķiet, ka gaisma vispār nav pazudusi ne uz brīdi. Vietējie somi stāsta, ka baltajās naktīs esot tik gaišs, ka pat divas trīs stundas pēc pusnakts mežā varot lasīt puķes.
Vasaras saulgrieži Somijā ir tikpat svarīgi svētki kā Latvijā Līgo vakars un Jāņi. Atšķirībā no mūsu valsts Somijā svētku pasākumi gan notiek nevis konkrētā datumā, bet tajā piektdienā un sestdienā, kas sanāk pa vidu starp 19. un 26. jūniju. Nedēļas nogalē, kad tiek svinēti vasaras saulgrieži, pilsētu ielas ir tukšas, cilvēkus tikpat kā neredz, un, ja arī kāds bariņš pastaigājas, visticamāk, tie ir no ārvalstīm atbraukušie tūristi. Tukši ir arī autoceļi – Somijas iedzīvotāji jau savlaicīgi devušies uz savām vasarnīcām vai ciemos pie draugiem un radiem.
Mīlestība pret laika pavadīšanu brīvā dabā somu nācijas būtībā iesakņojusies ļoti dziļi. Lai tikai pabūtu ārpus pilsētas, somi gatavi pieciest askētiskus apstākļus, un šajā valstī var izrādīties, ka akmeņainā ezermalā telti uzbūvējis un divriteni pret tuvējo egli atslējis nevis kāds students, bet globāla mēroga uzņēmuma īpašnieks, kura vārds un fotogrāfija redzēta biznesa medijos un starptautiskajos semināros. Jau folklorizējies ir kādas Latvijas uzņēmējas stāsts, kura, atbraukusi viesos pie turīga nozares kolēģa Somijā, bija noskaņojusies uz nokļūšanu Jūrmalas villu rajonam līdzīgā vidē un glamūrīgām ballītēm, bet nonāca vienkāršā, no koka būvētā vasarnīcā, kas atradās klusā, akmeņainā salā, un ballīšu vietā varēja piedalīties putnu vērošanā.
Arī laika pavadīšana vasaras saulgriežu laikā var būt askētiska – peldēšanās, pastaigas pa dabas takām vai izbraukumi ar velosipēdu. Ir gan arī ekstravertāka izklaide – somu tango dejošana. Šīs dejas melodijā klasiskā Argentīnas tango elementi savijušies ar somu tautas mūziku. Paši somi apgalvo, ka viņu tango ir vispopulārākā deja Somijā. Katru vasaru jūlijā notiek pat īpaši somu tango festivāli.
Jāpiebilst arī, ka vasaras saulgriežos kurināt ugunskuru pagalmā kā mēs Latvijā Līgo vakarā somi nav ieraduši, bet te saulgriežu laikā var ieraudzīt, ka jūrā un ezeros liesmo vecas zvejas laivas un plosti. Ugunslaivu un ugunsplostu virtenes, kas lēni šūpojas ūdenī, rada ļoti skaistu skatu.
Viens vārds somiski
Nevar noliegt, latviešu skatījumā somu valoda nav viegla, bet vārds, ko, uzturoties šajā zemē, vienkārši nav iespējams neiegaumēt, ir "lakka" jeb tulkojumā – "lācenes". Somijā "lakka" ir visur! Ogas tirgo gan niecīgos minitirdziņos, gan lielos gadatirgos. Šokolādes konfektes ar lāceņu liķiera pildījumu veras pretī no saldumu veikalu plauktiem, turklāt šis liķieris Somijā nav vienkārši dzēriens, tas ir gluži vai simbols. Lāceņu ievārījums dažāda lieluma burciņās aizņem iespaidīgu vietu pārtikas tirgotavu stendos, un dzeltenoranžo ogu attēls rotā daudzveidīgu suvenīru klāstu tūristiem paredzēto preču tirdziņos un veikalos.
Raugoties no ceļotāju skatpunkta, bez somu valodas zināšanām, viesojoties Somijā, var arī iztikt, jo lielākā daļa vietējo iedzīvotāju saprot un runā angliski. Turklāt vēl pirms dažiem gadiem – laikā, kad nebija saasinājušās Krievijas un Eiropas Savienības attiecības un Krievijas rubļa kurss nebija piedzīvojis kritumu, – Austrumsomijā bieži bija sastopami ceļotāji no Krievijas, tāpēc vietējās tūrisma industrijas pārstāvji ceļotājus uzrunāja ar frāzēm uzreiz divās – angļu un krievu – valodās. Tagad situācija mainījusies. Piemēram, uzņēmējs Gunārs Ķirsons šopavasar laikrakstam Diena stāstīja, ka atteicies no ieceres būvēt Lido ēdināšanas kompleksu Austrumsomijas pilsētā Lapēnrantā tieši tāpēc, ka tur samazinājies Krievijas tūristu skaits. To, ka Austrumsomija bija pieradusi pie ceļotājiem no Krievijas, bet pēdējā laikā kaimiņvalsts tūristi tērējuši Somijā mazāk naudas nekā senāk, akcentē arī somu mediji. Tomēr tūrisma vietnē visitFinland.com apkopotie statistikas dati rāda, ka arī pērn Somijā nakšņojušo ārvalstu ciemiņu vidū dominē ceļotāji tieši no Krievijas (otrajā vietā ierindojas ceļotāji no Zviedrijas, trešajā – Vācijas). Kopumā pērn Somijas viesnīcās un citās tūristiem domātās naktsmītnēs reģistrēti gandrīz 19,8 miljoni nakšņojošo viesu, no kuriem vairāk nekā 14 miljonu bijuši pašmāju ceļotāji, bet aptuveni 5,5 miljoni – tūristi no ārvalstīm. Salīdzinot ar 2014. gadu, ārvalstu viesu skaits samazinājies par 3,5 procentiem, bet vietējo ceļotāju skaits pieaudzis par 1,1 procentu, norāda visitFinland.com, ļaujot secināt, ka naktsmītņu industriju Somijā balsta, tā sakot, savējie – paši šīs ziemeļvalsts iedzīvotāji.
Visu ceļojumstāstu par Somiju lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!