Turklāt ieguvumi ir ne tikai ētiski, bet arī ekonomiski, noskaidroja Dabas Diena. Ievērojot Zaļā biroja principus, uzņēmums ne vien kļūst videi draudzīgāks, bet bieži spēj arī samazināt izmaksas, piemēram, par apkuri, elektrību, papīra patēriņu.Ikdienas paradumi vissvarīgākieVidei draudzīga biroja darbības principi balstās gan darbinieku ikdienas uzvedībā, gan uzņēmuma iepirkumu paradumos. Darbinieku rīcību var mainīt, viņus izglītojot, bet iepirkums un biroja stratēģija atkarīga no vadības prioritātēm. Lai ieviestu pārmaiņas, galvenais ir apņēmība un motivācija, un rezultāts neizpaliks. «Daudzi zaļie principi uzņēmumiem ir tehniskas dabas, taču galvenais, cik informēti un kā iesaistīti to ikdienas realizēšanā ir darbinieki, jo zaļā rīcība darbojas daudzos segmentos,» uzskata biedrības homo ecos: projektu vadītāja Agita Pusvilka. Homo ecos: ir izstrādājis Zaļā biroja programmu – biroju apsaimniekošanas vadlīnijas, bet 2013. gada pavasarī biedrība sāka darbu pie biroju programmas Daba-birojs-daba, kuras ietvaros ir izstrādāts ērti lietojams tiešsaistes aptaujas rīks biroju vides ilgtspējas izvērtēšanai. Atbildot uz 100 tematiski sadalītiem jautājumiem par enerģijas, ūdens un papīra patēriņu, telpu klimatu, pirkumiem, atkritumu šķirošanu, transportu un informēšanu, biroji varēs ne tikai konstatēt, kādi darbības aspekti vērtējami pozitīvi, bet arī apzināt, kādas pārmaiņas būtu ieviešamas, lai saimniekotu videi vēl draudzīgāk. Uzņēmumi var saņemt arī konsultācijas, kā ieviest zaļos paradumus, un pat rekomendācijas, kā īstenot ilgtspējas principus, būvējot jaunu biroja ēku. Galvenās jomas, kurās izpaužas Zaļā biroja principi, ir enerģijas taupīšana, transports – gan uzņēmuma transporta lietošanas paradumi, gan katra darbinieka pārvietošanās, pārtika – ko patērē darbinieki, atkritumu apsaimniekošana – šķirošana, nodošana pārstrādei, ūdens patēriņš un darbinieku izglītošana, kā arī dalība bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā. Lai taupītu enerģiju, var vairāk pārdomāti izvietot apgaismojumu un parastās spuldzes aizstāt ar ekonomiskajām, kā arī katrs darbinieks būt atbildīgs un izslēgt aiz sevis vai aizmāršīga kolēģa gaismu. Uz darbu var doties ar velosipēdu un sadarbībā ar uzņēmuma vadību panākt, lai būtu velonovietne, dušas un iespēja pārģērbties, var izmantot sabiedrisko transportu, kā arī kooperēties un darbiniekiem, kas dzīvo netālu, uz darbu doties kopā. Papīru var apdrukāt no abām pusēm un izvērtēt – cik daudz un ko tiešām ir nepieciešams drukāt, bet nevajadzīgo nodot makulatūrā. Daudzi biroji iecienījuši nodrošināt darbiniekus ar dzeramo ūdeni, ko piegādā lielās plastmasas tvertnēs. Taču to nodrošināšana tērē transporta resursus gan piegādājot, gan tīrot un uzpildot. «Rīgā un droši vien arī citviet Latvijā krāna ūdens kvalitāte ir piemērota dzeršanai, tas nekādā veidā nav kaitīgs veselībai. Ja netīk specifiskā garša, var uzlikt centralizētu ūdens filtru,» iesaka A. Pusvilka. Līdzīgi ar pārtiku – var vienoties, ka centīsies ēst vietējā ražojuma pārtiku, pēc iespējas mazāk iepakotu, ūdeni tējkannā vārīt tik, cik nepieciešams konkrētā dzēriena pagatavošanai u. tml. Savukārt bioloģiskās daudzveidības uzturēšana nozīmē arī pilsētniekam iet ārā, izvietot putnu būrīšus parkā, apzaļumot biroju, veidot apstādītas terases un tamlīdzīgi. Arī biroja darbinieks nedzīvo atrauti no dabas procesiem!
Zaļā biroja sertificēšanas programmu World Wildlife Fund izveidojis Somijā, izstrādājot atbilstības kritērijus un uzraugot to īstenošanu, stāsta Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis. Sertificēšanu veic neatkarīgs vides inspektors un izvērtē, vai un kuras ir atbildīgās personas uzņēmumā, kas strādās ar Zaļā biroja principu realizēšanu – parasti tas ir vadības līmenis, kas nosaka uzņēmuma politiku, prioritātes un vērtības.
Tiek skatīts, vai un kāda ir uzņēmuma vides politika, programma tās īstenošanai, kādas darbības ir paredzēts veikt, kā arī uzņēmumam pašam ir jāizvirza ar vidi saistīti mērķi un jādefinē, kad un kā tos plānots sasniegt. Nepieciešams veikt arī regulāru monitoringu, kas vērtē, kā īstenotās darbības ved pie iecerētā rezultāta, kā arī – kas jāuzlabo. Vadībai jāizstrādā principi komunikācijai ar darbiniekiem, jāapmāca tie vides jautājumos, jāīsteno zaļās aktivitātes kolektīvā. «Sertifikātu iegūt ir vieglāk nekā laika gaitā pierādīt panākumus, jo pēc gada, diviem, trim vajadzētu būt jau taustāmiem un aprakstāmiem rezultātiem, kā Zaļā biroja statuss ir darbojies,» uzsver J. Rozītis. Zaļā biroja sertifikāts ir Pasaules Dabas fondam Latvijā, bet pasaulē tādi ir Microsoft, Nokia, Nordea banka u. c. birojiem, bet Skandināvijā arī valsts iestādēm – ministrijām, teātriem, skolām. Zaļā domāšana ir raksturīga Skandināvijai, taču arvien populārāka tā kļūst arī citur pasaulē un Zaļie biroji tiek sertificēti gan Eiropas valstīs, gan Ķīnā, Pakistānā un Amerikā. Vairāki uzņēmumi ieguvuši zaļo sertifikātu arī Igaunijā – gan vietējie, gan Skandināvu kompāniju meitasuzņēmumi. Lai iegūtu sertifikātu, ir jāveic audits, kā arī nepieciešami zināmi finanšu ieguldījumi, arī par inspektora darbu. Sertifikāta izmaksas atkarīgas no biroja lieluma – mazam uzņēmumam no pāris simtiem, lielam – līdz dažiem tūkstošiem eiro.
Ietaupīt ir ērti
«Mēs ļoti taupām papīru – ir speciālas tvertnes, kur visi darbinieki var izmest nevajadzīgo papīru. Arī baterijas un PET pudeles nododam pārstrādei,» stāsta apdrošināšanas sabiedrības Balta personāla direktore Veronika Linkuma. Taupa arī ūdeni, uzstādījuši filtru un dzesētāju, uz piegādes rēķina ietaupot ap 1000 eiro gadā. Plānojot ieviest centralizētu datoru izslēgšanu, jo tie tērē daudz resursu, ja pēc darbalaika paliek neizslēgti. Birojs daļēji pārgājis uz LED apgaismojumu, kas palīdz taupīt elektrību. Taupa arī papīru, ieviešot elektroniskus risinājumus gan atlīdzību pieteikšanai, gan elektroniskās polises, savukārt darbinieki kooperējas, braucot uz un no darba kopā, kā arī īpašā akcijā tikuši motivēti pārvietoties kājām. Balta darbinieki ir izveidojuši Ilgtspējas grupu, iesaistot no katras struktūrvienības zaļi domājošus aktīvistus, kas pieskata, rūpējas, kā zaļie principi īstenojas biroja ikdienā. Sapulcējas reizi mēnesī un izvērtē aktualitātes, regulāri informējot kolēģus par jaunumiem.
Zaļā biroja principu ieviešana palīdz sakārtot uzskaites, sistematizēt dokumentus, izveidot prioritāšu sistēmu.
Pirkumi, tēriņi un jauninājumi tiek izvērtēti pragmatiskāk – gan izsverot ekonomiskos ieguvumus, gan ilgtermiņa risinājumus nostādot kā prioritāti.
Biežāk tiek uzdots jautājums – vai mums tiešām to vajag? Kā veikt videi un uzņēmumam draudzīgu iepirkumu, saudzīgāku patēriņu?
Zaļais dzīvesveids un ilgtspējīga domāšana rada pozitīvu iespaidu par uzņēmumu, tā ir laba reputācija.
Darbiniekus izglītojot, viņi tiek motivēti un saliedēti, kas palielina darba ražīgumu un lojalitāti pret uzņēmumu.
Tiek panākta konstanta ietekmes uz vidi samazināšanās.
Saskaņā ar World Wildlife Fund Somijas filiāles veiktajiem aprēķiniem Zaļā biroja sertifikātu ieguvušie uzņēmumi – šajā valstī tie ir 184 kompānijām ar vairāk nekā 500 birojiem, kuri nodarbina 80–90 000 cilvēku, – gada laikā ietaupa: 8 miljonus eiro par elektrību, iztērē par 21 miljonu A4 papīra lapu mazāk nekā iepriekš, samazina CO2 izmešus par 20 000 tonnu, kas ir līdzvērtīgi 500 ceļojumiem apkārt pasaulei.