Kas ir tas, ar ko tu nodarbojies?
Pirms trim gadiem nodibināju biedrību Radi Jaunjelgavā. Jaunjelgava ir vieta, kur esmu dzimusi, augusi un gājusi skolā. Kaut arī kopš 18 gadu vecuma tur vairs nedzīvoju, bija sajūta, ka gribu dot savu ieguldījumu tās vietas attīstībā, no kuras esmu nākusi. Mēs noīrējām zemi un māju, iepriekš nemaz nezinādami, ko darīsim, turklāt bija ziema. Izdomājām, ka taisīsim tirgu, un izrādījās, ka šajā vietā tiešām ir bijis vēsturiskais tirgus laukums. Uzrakstījām projektu un piesaistījām līdzekļus, lai mājā organizētu dažādas ''zaļās" darbnīcas. Aicinājām piedalīties cilvēkus no malu malām, pie mums brauca gan indivīdi, gan domubiedru grupas, bet galvenokārt skolu jaunieši. Meistarklasēs mācījām, kā radīt jaunas lietas no jau nokalpojušām, runājām par zaļo dzīvesveidu, par to, kā neradīt atkritumus. Viena no šīm darbnīcām bija par otrreizēju apģērba un tekstila apstrādi, un, tā kā esmu drēbniece pēc pamatprofesijas, mani šī tēma ieinteresēja un tā sākās darbs pie zīmola Pārtapis.
Pagaidām ar tērpu darināšanu darbojos galvenokārt viena, un mana kapacitāte ir ierobežota – šuju tik, cik varu paspēt. Klienti mani atrod arī paši – kāds ir redzējis tirdziņos un atcerējies par mani, kad viņam gribas ko īpaši, cits pamanījis Facebook. Patlaban šuju tērpus bērnu popgrupai Unikumi no Aizkraukles. Viņiem februārī būs pasākums, kuram nepieciešami īpaši tērpi. Arī šie apģērbi būs no audumiem, kuriem dodu otro iespēju, un tos būs iespējams valkāt dažādos veidos – gan variējot izmērus, lai ilgāk kalpo, gan pārveidojot svārciņus par apmetni un tamlīdzīgi.
Modes joma nav vienīgā, kurā tu centies realizēt videi draudzīgas aktivitātes?
Esmu zero waste idejas atbalstītāja. Darbnīcas Jaunjelgavā ir veids, kā uzrunāju cilvēkus par zero waste iespējām. Arī darbnīcu norises māju iekārtojām, nepērkot gandrīz neko no jauna. Mēs lūdzām cilvēkiem ziedot savas nevajadzīgās mantas. Arī darbnīcā Rīgā ir lietas, kas jau reiz kādam ir kalpojušas – kāds dīvāniņu atdeva, kāds skapīšus, bet mans tēvs ir uztaisījis lampu no bundžām.
Mūsu ģimene trīs cilvēku sastāvā nesen no dzīvokļa pārvācās uz konteinermāju. Pielāgojām to dzīvošanas vajadzībām. Manas drēbes, vīra drēbes un bērna drēbes sagāja vienā skapī. Māja ir apmēram 40 kvadrātmetru liela.
Kā nonācāt pie šādas idejas?
Vairākus gadus dzīvojām īrētā dzīvoklī, bet man mantojumā bija zeme, un domājām, ka jāceļ māja. Uztaisījām projektu, bet kas to projektu uzreiz var ''pavilkt''? Tev ir dzīvoklis, darbs, un tad vēl brauksi un celsi? Ir grūti nomenedžēt būvniecību un paralēli atrasties vēl kaut kur. Nu tad domājām, uzliksim tur konteinermāju un tad celsim lielo māju. Tagad jau kaut kā ir aizgājusi tā doma par lielo māju, jo mums pietiek ar šo.
Runājot par modes ietekmi uz vidi, kā tev liekas, kas ir lielākie izaicinājumi?
Cilvēki skrien pakaļ ātrajai modei, un es arī sekoju aktualitātēm, lai esmu lietas kursā, kas notiek pasaulē. Tas viss ir tik skaisti pasniegts, ka cilvēki iekrīt šajās lamatās, ka šodien vajag kaut ko jaunu, pēc mēneša vajadzēs jaunu un tā tālāk un tā uz priekšu.
Tas masu apģērbs, ko tu nopērc kādā lielveikalā, bieži vien cauri reālām asinīm ir izgājis.
Iesaku ikvienam noskatīties filmu Patiesā cena, kas stāsta par to, kā top masu zīmolu apģērbs. Es ņemu to, ko ātrie modes cienītāji ir atzinuši par vairs nevajadzīgu. Man kā jau visiem māksliniekiem ir jābrauc meklēt materiālus, un mani izejmateriāli atrodas lietotu apģērbu veikalos. Man patīk atrast ko interesantu, un lietotajos apģērbos ''pērļu'' netrūkst! Taču ātrās modes apģērbi bieži vien ir no tik nekvalitatīviem materiāliem, ka neiztur pat vienu sezonu. Tas tā ir ar nolūku, lai cilvēki pērk jaunu vēl un vēl. Skumji.
Cik daudz tērpu tu sašuj?
Pagājušogad aprīlī izveidoju Facebook lapu, un pa šo laiku noteikti vairāk nekā 100 tērpu esmu sašuvusi. Es nešuju pēc pasūtījuma, šuju tikai pēc iedvesmas. Bet cilvēki pie manis kaut kā dabiski nonāk paši, un līdz ar viņiem atnāk arī stāsti. Kāda mana kliente, kura jau bija pie manis nopirkusi vairākus tērpus, atveda kasti ar apģērbiem, kuri viņai vairs nebija vajadzīgi. Tajā atradās arī vīriešu uzvalks, kuru biju noskatījusi, nolemjot salikt kopā ar puķainu audumu un uzšūt kleitu. Sāku šūt, kad kliente man zvanīja. Izrādās, ka tas ir viņas mirušā vīra uzvalks, kuru viņa taupījusi un glabājusi nez cik ilgi. Viņa nopirka kleitu, kuru es uzšuvu no tā uzvalka, un tas viņai tagad pavisam citādi kalpo, tur ir cita pievienotā vērtība!
Kā, tavuprāt, ģērbties cilvēkam, kurš grib būt moderns un uzposies, bet tomēr domāt par vidi?
Veidot kapsulas garderobi un atsvaidzināt to ar akcentiem, kaut vai nopērkot kaut kādu dizaineru apģērbu. Nopirkt vienu mantu, kuru var vairāk izmantot, dažādos veidos un kas ilgi kalpo, piestāv citām drēbēm, kuras jau ir skapī.