Domājot par planētas nākotni, gribot negribot nonākam pie zero waste kā dzīvesveida vai vismaz apziņas, ka katram no mums ir jācenšas samazināt atkritumu daudzumu, ko atstājam aiz sevis. Ikdienā izmantotie higiēnas un skaistumkopšanas līdzekļi bieži vien rada atkritumus, kas nav pārstrādājami un nesadalās simtiem gadu. Taču vai visas ierasto produktu alternatīvas ir gana efektīvas, higiēniskas, ilgtermiņā mūsu veselībai un izskatam draudzīgas?
Mūsdienās reti kad no apģērba šķiramies tāpēc, ka tas ir novalkāts, noplīsis, neder un vairs nespēj pieklājīgi pildīt savas praktiskās funkcijas. Biežāk iemesls ir apnikums vai sajūta, ka tērps vairs nav gana reprezentabls – neatspoguļo konkrētā brīža modes tendences vai valkātāja sociālo stāvokli. Arī impulsīvie pirkumi, atlaižu vilinājums liek iegādāties lietas, kuras īsti neatbilst gaumei un dzīvesveidam. Tad nu apģērbs nonāk kādā labdarībai domātā maisā vai atkritumu tvertnē, un par turpmākajām tā gaitām galva netiek lauzīta. Kristīne Kalēja šiem tekstilizstrādājumiem dod otro dzīvi, darinot jaunus tērpus no jau nokalpojušiem apģērba gabaliem, taču šūšana nav vienīgais veids, kā viņa rūpējas, lai pasaule apkārt būtu ''zaļāka''.
Sestdien, 6. jūlijā, Cēsīs aizvadīta pirmā Zero Waste diena, ko organizēja Vides risinājumu institūts kopā ar mākslas telpu Mala, Zaļo Brīvību, Cēsu pašvaldību un citiem partneriem. Tās mērķis bija pilsētā veicināt bezatkritumu dzīvesveidu, izglītot sabiedrību un iesaistīt pārmaiņu radīšanā.
Šo sestdien, 6. jūlijā, Zinātnes un mākslas centrā Brūzis no plkst. 12.00 līdz 18.00 Vides risinājumu institūts kopā ar mākslas telpu Mala, Zaļo Brīvību, Cēsu pašvaldību un citiem partneriem rīko Zero Waste dienu Cēsīs. Tās apmeklētājiem būs iespēja apmeklēt dažādas labošanas darbnīcas un maiņas tirdziņu, kā arī piedalīties plāna izstrādē – kā Cēsīm kļūt par Zero Waste pilsētu.
Ir izpētīts, ka aptuveni trešdaļa no pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta. Runa nav tikai par to, ko izmetam mēs, patērētāji, bet arī par veikalu nepārdoto un izmesto produkciju, kā arī par restorānu, kafejnīcu un viesnīcu pārtikas atkritumiem. Šoreiz Dabas Diena uzrunāja ēdināšanas iestāžu vadītājus, lai uzzinātu, kādus soļus viņi veic ikdienā, lai mazinātu pārtikas atkritumu apjomu.
Ziemassvētku laikā un īpaši pēc svētkiem atkritumu apjoms pieaug aptuveni par trešdaļu. Pieaugumu veido gan dažāda veida iepakojums – dāvanu primārais iepakojums, to iesaiņojums –, gan dažāda veida dzērienu un ēdienu iepakojums. Diemžēl atkritumu pieaugumu veido arī pārtikas atkritumi – pagatavojam vairāk svētku mielastu nekā varam apēst. Atkritumu apjoms pieaug gan mājsaimniecību, gan arī juridisko personu segmentā, stāsta atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvji, un šī tendence ir vērojama ne tikai Latvijā, bet visās attīstītajās pasaules valstīs, turklāt tai nav tendences mazināties, gluži otrādi – cilvēki pērk aizvien vairāk un atkritumu kalni aug augumā. Viens no risinājumiem ir šķirot atkritumus, taču svarīgākais ir samazināt to rašanās apjomu, un te nu no svara ir katra cilvēka individuālā atbildība!