Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 31. oktobris
Valts, Rinalds, Rinalda

Ziņas

Pandēmijas laiku raksturo piesardzība © DIENA

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmējiem Covid-19 pandēmijas laiks ir radījis lielu piesardzību. Daudzi Baltijas uzņēmēji nolēmuši nogaidīt, pirms realizēt biznesa pilnveides plānus, un šogad negatavojas īstenot vērienīgus, finansiāli ietilpīgus projektus.

Cēsu alus iegādāsies Piebalgas alu

Alus darītava AS Cēsu alus iegādāsies visas SIA Piebalgas alus kapitāldaļas, teikts Somijas koncerna Olvi, kurā ietilpst Cēsu alus, publiskotajā paziņojumā. Iecerēto darījumu vēl nepieciešams apstiprināt Latvijas Konkurences padomei.

Arī pēc pandēmijas svarīga būs prasme pielāgoties © DIENA

Vērtējot to, kāda patlaban Baltijas valstīs ir situācija savstarpēji cieši saistītajās pasažieru transporta un tūrisma jomās, secināms, ka pirmo reizi daudzos gados Tallinas lidosta pārspēj Rīgas lidostu. Šādu redzējumu nesen notikušajā diskusijā Tūrisma pakalpojumu patiesā cena izteica Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, tūrisma eksperts Ēriks Lingebērziņš.

Pielāgojas izaicinājumiem © DIENA

Pēdējās desmitgades sevi piesaka ar aizvien uzskatāmākām pārmaiņām pasaules tautsaimniecībā gan vadošo spēlētāju, gan tehnoloģisko risinājumu ziņā. Pārmaiņu procesu paātrina Covid-19 izplatība, kā arī ekoloģisko problēmu saasināšanās. Līdz ar to tuvākajā piecgadē ekonomiskā transformācija turpināsies.

Gaidāms dzīves dārdzības pieaugums © DIENA

Dažādu pasaules valstu valdību un centrālo banku finanšu injekcijas ļāvušas globālajai ekonomikai izvairīties no straujākas saimnieciskās lejupslīdes par to, kuru piedzīvojām pagājušajā gadā, un līdz ar to ir radījušas piesardzīgas cerības par atveseļošanās sākumu šajā gadā. Tomēr procesam, kurš bija saistīts ar naudas ieguldījumiem, gan tiešā veidā subsidējot projektus un darba vietas, gan uzturot maigu monetāro politiku un iepludinot vērtspapīru tirgos triljoniem dolāru un eiro, ir arī otra medaļas puse. Tā saistīta ar finanšu aktīvu, tostarp preču biržā tirgoto izejvielu, sadārdzināšanos.

Izsīkst materiālā kapacitāte © DIENA

Pēdējā laikā aizvien biežāk dažādu aptauju rezultāti norāda uz to, ka iedzīvotāju labklājības līmenis krītas, līdzi nesot gan neapmierinātības pieaugumu, gan arī dažādus riskus, kas galu galā var kavēt valsts ekonomisko atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas.

Zelts ceļā uz cenu kāpumu © DIENA

Covid-19 pandēmijas radītie riski aizvadītajā gadā veicināja intereses pieaugumu par drošāka naudas patvēruma meklēšanu, tādējādi augot interesei par ieguldījumiem zeltā un citos dārgmetālos.

Cer veiksmīgi pārdzīvot Covid-19 krīzi © DIENA

Lai gan Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi Latvijā un citur pasaulē ir ietekmējuši daudzu uzņēmumu darbu, tomēr uzņēmēji nav zaudējuši cerību nākotnē atjaunot apgrozījumu un peļņu tādā apjomā, kāds tas bija pirms pandēmijas. Pagaidām gan vairāk par detalizētiem ilgtermiņa plāniem ir vajadzīga prasme ātri pielāgoties mainīgajai situācijai.

Kad medusmaize izskatās pārāk salda © DIENA

Sociālajos tīklos, it īpaši dažādās ar darba piedāvājumiem saistītajās sociālo tīklu grupās, ļoti bieži var manīt šķietami ideālus darba piedāvājumus. Tajos sacīts ''Darbs no mājām!'', ''Strādā, cik gribi!'', ''Nevajag pieredzi!'', ''Apmācīsim, labs atalgojums!'' un ietvertas citas līdzīgas vilinošas frāzes. Tomēr nereti šajos darba piedāvājumos trūkst kādas būtiskas informācijas – darba devēja nosaukuma.

Šis gads sācies ar deflāciju © DIENA

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī šā gada janvārī patēriņa cenu indekss Latvijā bijis lejupejošs un mūsu valstī saglabājās deflācija. Tomēr patlaban eksperti norāda uz vairākiem faktoriem, kas var veicināt patēriņa cenu pieaugumu. Šie faktori ir saistīti gan ar preču biržu cenu ietekmi, gan ar to, ka, laika gaitā krītot Covid-19 ierobežojumu ''nožogojumiem'', strauji augs patēriņš, kas tradicionāli ir labvēlīgs faktors inflācijai.

Latvijas eksports krīzē turpina izaugsmi © DIENA

Ārējie tirgi turpina būt vēlīgi Latvijas ekonomikai, eksporta pieaugums amortizē tās negācijas, kas saistītas ar Covid-19 izplatības ierobežojumiem un to uzliktajām ''klaušām'' valsts iekšējo patēriņu balstošajām nozarēm.