Dažādu apstākļu mijiedarbībā pērngad zelta cena sasniedza savu vēsturisko rekordu, pārkāpjot 2000 ASV dolāru (ap 1640 eiro pēc pagājušās piektdienas kursa) robežu. Tomēr pagājušā gada beigās un šā gada sākumā dzeltenais metāls investoru vidū kļuva mazāk pieprasīts, un piektdien rīta pusē tā cena atradās pie 1770 ASV dolāru atzīmes.
Padsmit procentu kritums zelta tirgū ir vērtējams kā liels un liek uzdot jautājumu, vai kritums ir tāda rakstura, kas vedina no šī investīciju metāla turēties pa gabalu, vai arī tas ir pavēris iespēju jauniem, daudzsološiem ieguldījumiem nākotnes kontekstā.
Gaidīšanas laiks
SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš skaidro, ka īstermiņā zelta cenas uzvedība šobrīd ir atkarīga no notikumiem procentu likmju frontē. "Sagaidot ekonomikas atveseļošanos un inflācijas kāpumu, aug dolāra ilgtermiņa procentu likmes. Tā kā investīcijas zeltā neienes procentus, daļa tirgus dalībnieku zelta vietā izvēlas, piemēram, ASV valdības parādzīmes. Šis ir gaidīšanas laiks, jo inflācija vēl nav pakāpusies. Taču degvielas cenu uzvedība un sagaidāmais masīvais finansiālais ASV ekonomikas atbalsts liek domāt par inflācijas kāpumu. Kādā brīdī zelta cena var sākt kāpt, bet pārējo aktīvu ienesīguma augšupeja apsīks. Šobrīd zelta cenas krišana vairāk attiecas uz tuvākā laika izredzēm," komentē finanšu norišu eksperts.
Viņaprāt, raugoties ilgtermiņā, potenciālajam zelta cenas pieaugumam labvēlīga ir tieši sagaidāmā inflācija, it kā pārvērtētais vērtspapīru tirgus, salīdzinoši zemās procentu likmes, uz globālās skatuves triljonos mērāmās valdību ekonomikas atbalsta programmas un centrālo banku triljonos mērāmās aktīvu pirkšanas programmas.
Situācija atšķiras
Komentējot patēriņa cenu izmaiņas kā zelta cenu virzošu faktoru, Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins vērš uzmanību uz to, ka inflācija dažādās valstīs un dažādās valūtās var būt atšķirīga, tomēr atkarībā no kopējām pasaules tendencēm visdrīzāk ar līdzīgu virzību. "Arī ekonomistu uzskati par prognozējamo inflāciju atšķiras, lai gan liela daļa sliecās domāt, ka inflācija tuvākajā laikā varētu kāpt un pārsniegt 3% atzīmi, vismaz ASV," teic finanšu tirgus eksperts. Tradicionāli tas būtu nepārprotams signāls zelta pircējiem, jo dzeltenā metāla cena piedzīvotu cenu kāpumu, kas ir līdzvērtīgs inflācijai vai pat augstāks.
Tomēr Goluzins iesaka apzināties, ka zelta cena ir augusi, tā atspoguļojot pandēmijas izraisītos riskus. "Atrodoties šādā situācijā, ir grūti prognozēt, kur virzīsies zelta un citu dārgmetālu cena. Tomēr, zinot, ka inflācijas pieaugums ir iespējams, prātīgi būtu turēt zeltu savos "portfeļos" kā daļu no aktīviem, kas hedžētu iespējamo augstas inflācijas risku," skaidro Baltic International Bank eksperts. Pēc viņa domām, arī vakcinēšanas pret Covid-19 kavēšanās varētu radīt riskus, kurus investori varētu mēģināt novērst ar investīcijām zeltā. Vienlaikus viņš teic, ka pasaules ekonomiskās situācijas uzlabošanās ar mērenu inflāciju varētu pakāpeniski mazināt kopējos riskus un līdz ar to arī investoru interesi par zeltu, kas samazinātu tā cenu.
Ar sudrabu
Dārgmetālu tirgus norisēs diezgan būtiska loma ir arī sudrabam, ko nereti dēvē par "zelta mazo brāli". Ja aplūkojam pēdējo 12 mēnešu periodu, cenu izmaiņu ziņā sudrabs ir bijis vairākas reizes dinamiskāks par savu "lielo brāli". Kamēr zelta cena pieaugusi par 8,5%, sudrabam tā palielinājusies par 47%. Kā skaidro Goluzins, apmēram puse no tirgotā sudraba ir virzīta industriālā pieprasījuma apmierināšanai, līdz ar to tā cena ir atkarīga no stāvokļa rūpniecībā. "No vienas puses, sudrabs daudz tiek izmantots saules paneļu ražošanā. Pasaules attīstītākās valstis ir vienojušās mazināt oglekļa dioksīda izmešus pasaulē, un līdz ar to pieprasījums pēc saules paneļiem tuvākajā laikā arvien pieaugs, bet tas palielinās pieprasījumu pēc sudraba. No otras puses, arī sudraba cena ir stipri augusi pēdējā gadā, kas varētu bremzēt tās turpmāko kāpumu," skaidro investīciju eksperts.
Runājot par sudrabu kā investīciju objektu, tas drīzāk ir jāuztver kā spekulatīvs instruments, nevis kā ilgtermiņa investīcija, uzskata K. Goluzins. Jautāts, kuru biržā tirgoto dārgmetālu cenas šogad varētu piedzīvot visstraujāko pieaugumu, viņš norāda uz diviem scenārijiem – pandēmijas atkāpšanās ar tālāko ekonomikas atveseļošanos vai ekonomiskās stagnācijas turpināšanās, ko var veicināt ar pandēmiju saistītie ierobežojumi. "Atkāpjoties pandēmijai un ekonomiskajai aktivitātei palielinoties, zelta cena samazināsies, bet industriālajiem dārgmetāliem, piemēram, sudrabam vai platīnam, cena varētu kāpt. Ja būs pretējs scenārijs, arī cenas virzība būs pretēja. Jāņem vērā, ka pasaulē viss attīstās un notiek ne pēc binārās sistēmas principa, līdz ar to arī turpmāko attīstības scenāriju ir daudz vairāk ar dažādām cenu virzībām," secina Goluzins.
Savukārt Lāriņš, jautāts par situāciju sudraba tirgū, uzsver, ka sudraba tirgus ir mazāks nekā zelta tirgus un cenu svārstības vairāk ietekmē rūpniecisko interešu simbioze ar investoru interesēm.