Septembra vidū debijas sezona pasaules čempionātā (PČ) prestižajā MXGP klasē beidzās Latvijas labākajam motokrosa braucējam Paulam Jonasam. Pēc tam vēl bija starts Nāciju kausā Asenas trasē Nīderlandē, kur Latvijas izlases sastāvā tika izcīnīta vēl nebijusi augstā 8. vieta. PČ kopvērtējumā Pauls ieņēma 6. vietu, bet trīs posmos viņš izcīnījis vietu uz goda pjedestāla. "Domāju, ka, ņemot vērā to, kas notika pirms sezonas, un traumu pagājušā gada nogalē, kas traucēja sagatavoties sezonai, rezultātus savā pirmajā MXGP sacensību gadā varu uzskatīt par labiem," pēc atgriešanās Latvijā norādīja Jonass. Pagājušajā nedēļā intervijā Sporta Dienai Pauls plašāk pastāstīja par savu pirmo sezonu MXGP klasē un ieskicēja arī nākotnes ieceres.
Patiesībā Latvijas vieglatlētu ieņemtās vietas pasaules čempionātā vērtējamas pat ar plusa zīmi, ja par atskaites mērauklu ņem pirms sacensībām ieņemtās vietas pasaules rangā. No divpadsmit mūsējiem Dohā tikai četri noslīdēja zemāk, nekā ir viņu vietas rangā. No otras puses, svarīgs atskaites punkts ir sasniegtais rezultāts. Šai ziņā ir krietni bēdīgāk – tikai maratonists Dmitrijs Serjogins sezonas galvenajā startā sasniedza sezonas labāko rezultātu.
Bez spožuma. Pasaules vieglatlētikas čempionātā Kataras galvaspilsētā Dohā nospraustos mērķus nesasniedza Latvijas vīriešu šķēpmetēji. Rolands Štrobinders ar 81,09 un Gatis Čakšs ar 79,94 metrus tālu metienu neiekļuva divpadsmit labāko pulkā, kuri svētdienas vakarā startēja finālsacensībās. Štrobinderam – 17., bet Čakšam – 21. vieta. Maratonists Dmitrijs Serjogins ar sezonas labāko rezultātu divas stundas un 24 minūtes ieņēma 48. vietu 73 dalībnieku konkurencē. Finišēja 55 maratonisti. Ar svētdienas vakara programmu PČ Dohā beidzās.
"Ja visi uzrādīs savus sezonas labākos rezultātus, tad jau pasākums būs izdevies," pirms pasaules čempionāta vieglatlētikā laikrakstam Diena norāda Latvijas Vieglatlētikas savienības sporta direktors Kaspars Briška-Gabaliņš.
Optimisms kluba vadībā, cītīgi strādāts sagatavošanās posmā un laba atmosfēra komandas iekšienē. Rīgas Dinamo hokejisti 2019./2020. gada KHL sezonas priekšvakarā ir apņēmības pilni pēc piecu gadu pārtraukuma atgriezties Rietumu konferences astoņu labāko komandu skaitā, kas pēc regulārās sezonas beigām turpinās spēlēšanu Gagarina kausa izcīņā. Pirmā spēle pirmdien, 2. septembrī, plkst. 19.30 Arēnā Rīga ar Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa vadīto Maskavas Spartak.
Sapņi piepildās, ja pašam ir ļoti liela gribēšana. Hokejists Rihards Marenis pagājušajā sezonā strauji uzlēca pa karjeras kāpnēm augšup. Sezonu viņš iesāka Latvijas Optibet hokeja līgas komandā HK Mogo, oktobrī saņēma izsaukumu uz Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandu Rīgas Dinamo, bet maijā Latvijas valstsvienības sastāvā pasaules čempionātā Bratislavā debitēja ar divām skaisti iemestām ripām.
Latvijas rekords nākamgad kritīs – mūsu sarunas nobeigumā apņēmīgi noteica 400 metru barjerskrējējs Maksims Sinčukovs. Šogad viņš laboja Latvijas rekordu U-23 vecuma grupai un ir viena no mūsu vieglatlētikas nākotnes cerībām, lai gan pats apzinās, ka latviešiem izsisties šajā vieglatlētikas discplīnā ir gaužām sarežģīti. Sinčukovs lielajā intervijā atklāj saspringto dienas un sacensību režīmu Amerikā, tomēr pāri visam esot iespēja aiz okeāna iegūt labu izglītību.
Par 99,9 procentiem sastāvs Kontinentālās Hokeja līgas (KHL) 12. sezonas pirmajai spēlei ir zināms, sarunā ar Dienu neslēpa Rīgas Dinamo galvenais treneris Ģirts Ankipāns. Otrdien ierastajā spēļu laikā pulksten 19.30 rīdzinieki uzsāks spēlēšanu tradicionālajā pirmssezonas pārbaudes turnīrā – Latvijas dzelzceļa (LDz) kausa izcīņā. Pirmais pretinieks būs pagājušās sezonas Austrumu konferences regulārā čempionāta labākā komanda Jekaterinburgas Avtomobilist.
Tukuma ledus halles kafejnīcā pie sienas ir iegravēti visu novada olimpiešu vārdi – vieglatlēti Anita un Modris Liepiņi, Ieva Zunda, riteņbraucējs Kaspars Ozers un vēl citi. "Es arī tur gribu būt!" pēc mūsu sarunas uz olimpiešu stendu norāda šāvējs Lauris Strautmanis.
Tās ir kā narkotikas, un no tā nevar aiziet. Ja, protams, sports patīk – uzskata Rolands Ruģēns, kuram sporta kāpšana ir ģimenes tradīciju turpināšana. Ar to nodarbojās viņa tēvs un kopš septiņu gadu vecuma arī pats Rolands. "Ja gribi, atnāc, viens vai ar draugiem – ja vien ir vēlēšanās kāpt. Tu nenāc kādam kaut ko pierādīt vai trenēt fizisko kondīciju, bet vienkārši gribi kāpt. Tas ir tāpat, kā, atnākot mājās no darba, patīk iedzert aliņu un skatīties televizoru. Cilvēki kāpj tāpēc, ka viņiem tas patīk, nevis tāpēc, ka kāds to piespiež darīt." 2020. gada olimpiskajās spēlēs Tokijā pirmo reizi būs sporta kāpšana. Ruģēns intervijas laikā pastāstīja arī par Latvijas sportistu iespējām nokļūt uz Tokijas sienas.