Šķiet, jau kopš 2006. gada Rīgā koru nozarē nav noticis neviens
starptautisks festivāls vai starptautisks konkurss. Tas būtu ļoti
svarīgs instruments, kas dod impulsu un uztur nozares asinsriti.
Jau sen bija sajūta, ka šajā ziņā nepieciešams kaut ko darīt. Šogad
sākam, - stāsta diriģents, jauniešu kora Mūza vadītājs
Guntis Cimiņš.
Vētra kokiem lapas nopūtusi, tagad jāgaida sniegs! Snovborda
cienītājiem zīmols Bataleon piedāvā novitātes sezonas
apģērbā - mitrumizturību un elpošanu. BAT PITS jakas piegriezums
veidots tā, lai tavas rokas brīvi varētu celties maksimāli uz augšu
- kā sikspārnim šķeļot gaisu, neceļot tavu jaku uz augšu un
neatsedzot sēžamvietu. FREE ZIPS rāvējslēdzēju tehnoloģija garantē,
ka tas nekad neiesprūdīs, - tev nebūs jāsaskaras ar tādām
nepatīkamām situācijām, kad esi atvēris jakas ventilācijas un
nevari vairs tās dabūt ciet.
Nevainojamu bilanci ULEB Eiropas kausā lūkos saglabāt VEF
Rīga basketbolisti, kuri trešdien pulksten 19.30
(tiešraide LTV7) Arēnā Rīga uzņems Izraēlas čempionvienību
Haifas Maccabi.
Režisoru Ineses Kļavas un Ivara Zviedra filma
Dokumentālists saņēmusi galveno balvu kinofestivālā
Jaunkaledonijā un iekļauta Francijas TV kanāla ARTE programmā.
Jaunkaledonijā, Francijai piederošajā salā Klusajā okeānā, no 18.
līdz 26. oktobrim norisinājās starptautisks dokumentālo filmu
festivāls, kura konkursam izvēlētas 16 filmas no aptuveni 2500
iesniegtajām.
Pašmāju zīmola Autine meistara Jāņa Nīmaņa darinājumus
iecienījuši mednieki, aktīvā dzīvesveida cienītāji un izsmalcinātu
instrumentu kolekcionāri visā pasaulē, jo Nīmaņu ģimenes uzņēmumā
top augstas kvalitātes naži, cirvji un kokapstrādes instrumenti.
Instrumenti ar dvēseli, gaumi un mūža garantiju tiek izgatavoti pēc
pasūtījuma, ko iespējams veikt, sazinoties ar Autine
zīmola Facebook lapā. Pasūtījuma izpilde gan var prasīt
vairākus mēnešus.
Pozitīvi ir tas, ka Latvijas sabiedriskā televīzija (LTV) ir
atskārtusi savu galveno funkciju: runāt un diskutēt par visai
sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem un jaunajā rudens sezonā
pastiprinātu vērību ir pievērsusi tieši informatīvi analītisko
raidījumu kapacitātes stiprināšanai, lai gan par konkrēto raidījumu
veiksmēm un neveiksmēm var diskutēt un vērtējums nebūs
viennozīmīgs. Šāds bija Dienas aptaujāto mediju nozares
ekspertu un politologu kopējais vērtējums par LTV rudens sezonas
jauno piedāvājumu.
vecāku, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem,
veido uzkrājumus bērnu nākotnei, liecina Swedbank aptauja.
Vidējā summa, ko šim mērķim vecāki Latvijā atvēl ik mēnesi, ir no
10 līdz 30 latiem.
Tas, cik pēkšņi dažas dienas pēc Satversmes preambulas
prezentācijas Valsts prezidents Andris Bērziņš paziņoja par
Konstitucionālās tiesību komisijas likvidāciju, radīja minējumus
par šādas rīcības patiesajiem iemesliem. Tos saistīja gan ar
viedokļu atšķirību par komisijas priekšsēža, Eiropas Savienības
Tiesas tiesneša Egila Levita piedāvāto Satversmes preambulu, gan
to, ka E.
Valdošā koalīcija vienojusies teju par visiem priekšlikumiem
nākamā gada budžeta projektā un, kā norādīja Ministru prezidents
Valdis Dombrovskis (Vienotība), to īstenošanai papildus
varētu piešķirt vismaz 10 miljonus eiro. Premjers pieļāva, ka summa
varētu būt vēl lielāka. Vienīgais, ko koalīcijas padomes locekļi
atlika, bija jautājums par Visu Latvijai!-Tēvzemei un
brīvībai/LNNK (NA) pieprasījumu papildu štata vietām Kultūras
ministrijā mediju uzraudzībai. «Šis ir jautājums, kas vēl jāizvērtē
pēc būtības,» piebilda V. Dombrovskis. To plānots darīt
nākamnedēļ.
Latvijas vidējais uzņēmuma peļņas/zaudējumu rādītājs uz vienu
mikro, mazo un vidējo uzņēmumu pērn bijis 1951 lats mīnusā, norāda
Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa un uzsver, ka
vislielākos zaudējumus cietuši mikro, mazie un vidējie uzņēmumi,
kuri darbojas 6-10 gadu, bet visveiksmīgākie bijuši tie, kuri
reģistrēti pirms vairāk nekā 20 gadiem.
Baltijas valstis bez cilvēku upuriem pārdzīvojušas vienu no
pēdējo gadu spēcīgākajām vētrām, kas pirmdien un otrdien plosījās
Eiropas ziemeļos. Diemžēl citviet stihija prasījusi vismaz 15
cilvēku dzīvību, bet tās radītās postažas dēļ daudzviet vakar dzīve
bija paralizēta.
Žurnālā Latvijas Architektūra ar tēmu «ilgtspējība»
iepazīstina Zane Sauka, biedrības Latvijas Ilgtspējīgas
būvniecības padome vadītāja, un angļu arhitekts Dāvids Klārks,
kas šogad žūrēja ilgtspējīgākās ēkas konkursa pieteikumus. Latvijas
līderis energoefektīvās projektēšanas jomā - birojs Krauklis
Grende, rāda savus darbus.
Starptautiskajā koru festivālā šī gada Eiropas kultūras
galvaspilsētā Deri Ziemeļīrijā īpašs notikums bija Ērika Ešenvalda
(attēlā) City Songs. Londonas Roundhouse
pirmatskaņotā opusa izpildījums sekoja vokālā ansambļa Latvian
Voices programmai, britu diriģenta Stīvena Leitona vadībā
iesaistoties sešiem koriem, orķestrim, pasaulslavenajai
dziedātājai, multiinstrumentālistei Imodženai Hīpai (teicējas lomā
atveidojot jaunu ceļinieci, kura lielpilsētā meklē bērnības mājas)
un opusa tekstu autorei, Austrālijas dzejniecei Emmai Džonsai.
Vēlme pēc vīna malka, ar kuru parasti papildinām maltīti, ir
nozīmīga. Tomēr citreiz ir vēlme izbaudīt pašu vīnu, izprast tā
būtību. Un tad nākas secināt, ka ne jau vīns ir tik svarīgs un
vērtīgs. Svarīgas ir emocijas, ko tas spēj sniegt. Gluži kā
sastopot labu draugu izbaudīt tikšanās prieku, atmosfēru.
Pirmās formulas komandas Mercedes vadītāja posteni pēc
sezonas pametīs plaši atzītais Ross Brauns (att.), vēsta britu
mediji. Mercedes šosezon Konstruktoru kausa izcīņas
kopvērtējumā ieņem otro vietu, par četriem punktiem apsteidzot
Ferrari. Brauns strādāja Benetton komandā 1994.
un 1995. gadā, kā arī pārstāvēja Ferrari no 2000. līdz
2004. gadam, palīdzot Mihaēlam Šūmaheram izcīnīt septiņus F-1
čempiona titulus, bet 2009. gadā Brawn komandā līdz
titulam aizvadīja Džensonu Batonu.
Ripu birumu vārtos nav pamata gaidīt. Rīgas Dinamo
nākamā KHL čempionāta spēle ir pret Pjotra Vorobjova vadīto
Jaroslavļas Lokomotiv. Spēles sākums trešdien Jaroslavļā
pulksten 17 pēc Latvijas laika. Tiešraide Viasat Sport
Baltic.
Valstij piederošā jūras piekrastes josla un iekšzemes publiskie
ūdeņi turpmāk atradīsies pašvaldību valdījumā. Tās varēs šīs
teritorijas apsaimniekot, nodrošināt atkritumu savākšanu,
labiekārtošanu, lemt par to attīstību, uzraudzīt būvniecību un
veikt citas darbības jūras piekrastē un publiskajos ūdeņos, to
paredz Zemes pārvaldības likuma projekts un grozījumi likumā Par
pašvaldībām, ko vakar atbalstīja valdība. Par šo normatīvo aktu
pieņemšanu vēl būs jālemj Saeimai.
Ja Saeima ceturtdien, izskatot galīgajā lasījumā Imigrācijas
likuma grozījumus, atbalstīs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas sagatavoto redakciju, tad uzturēšanās atļaujas
tomēr nevarēs saņemt par tāda īpašuma iegādi, kurā ir
lauksaimniecībā izmantojamā zeme vai mežs. Komisijas piedāvājumā
nav paredzēta arī Ekonomikas attīstības fonda izveide.