Valdība atbalsta ieceri nodot piekrasti un publiskos ūdeņus pašvaldībām

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Kristīne Barševska norādīja, ka par publisko ūdeņu pārvaldību tiek spriests jau daudzus gadus un, lai apsaimniekotu šīs teritorijas, ir nepieciešams noteikt institūciju, kas var ar šīm teritorijām rīkoties īpašnieka vārdā. Lai pašvaldības varētu segt pludmales apsaimniekošanas izdevumus, no 2015. gada tam plānots atvēlēt 1,02 miljonus latu valsts budžeta līdzekļu. Pašlaik novadi un pilsētas nedrīkst legāli ieguldīt līdzekļus valstij piederošās pludmales apsaimniekošanā, norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Jānis Piešiņš. Viņš arī uzskata, ka bez attiecīga finansējuma nevar uzlikt par pienākumu apsaimniekot šīs teritorijas, kā, piemēram, 92 kilometrus pludmales Ventspils novadam. Lai gan likumprojektā vēl ir zināmi trūkumi, LPS pārstāvis uzskata, ka tas ir solis uz priekšu, lai legalizētu tiesības apsaimniekot šīs teritorijas. Kā Diena iepriekš jau rakstīja, vides organizācijas raizējas par to, ka piekrastes un publisko ūdeņu nodošana valdījumā varētu veicināt jūras un publisko ūdeņu piekrastes apbūvi un pieejas liegšanu, kā arī ūdentilpju masveida iznomāšanu un licencētās makšķerēšanas ieviešanu. LPS pārstāvis neredz šīm bažām pamatu. Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietniece Lelde Eņģele kā pozitīvu faktu minēja, ka pašreizējā likumprojekta redakcija paredz aizliegumu atsavināt šīs teritorijas vai apgrūtināt ar lietu tiesībām. Zemes pārvaldības likums nosaka arī zemes fonda izveidošanu. Latvijas zemes fonda uzturēšana būs valsts akciju sabiedrības Lauku attīstības fonds uzdevums. Tās darbības mērķis būs, veicot darījumus zemes tirgū, veicināt tās izmantošanu, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes apjoma saglabāšanu. Tas nosaka arī pašvaldību zemes fondu izmantošanu. Paredzēts, ka zemi, kas atlikusi pēc zemes reformas vai transporta infrastruktūras projektu realizācijas, ar valdības rīkojumu nodos pašvaldībām.