Aicinām visus bijušos Latvijas skolniekus un skolu darbiniekus satikties
salidojumā klubā "Austrumu robeža". Reģistrācija pie dežuranta,
pulcēšanās pie galdiņiem. Darbosies bufete. Par labu atmosfēru
parūpēsies: Arvīds (Enriko Avots), Маргарита (Ruta Vītiņa) un Антонина
(Anta Eņģele).
Ak! Nepretojieties, mums patīk būt apkrāptiem! Paskatieties uz burvjiem, iluzionistiem un kāršu triku meistariem! Ja jūs jūsmojat par pīķa dūža pazušanu un brīnumaino kārava desmitnieka pēkšņo atgriešanos, tas tāpēc, ka dziļi sirdī jūsos snauž apslēpts krāpnieks. Brīdī, kad mēs saprotam, ka meli dažkārt ir nepieciešami, mēs apzināmies arī mūsu iecietību pret lieliem krāpniekiem.
Pasaules kārtība vīrietim ir tāda: sieva, savi bērni, sievas bērni, kopīgie bērni, draudzene, mīļākā, otra sieva, paziņas un gultas biedrenes... Bieži vien sieva nezina neko, dažreiz zina, bet visi turpina dzīvot tālāk, jo tic tam, kas dara viņus laimīgus. Kas notiek tad, ja sievai ir vīrs, otrs vīrs, bērns un vēl mīļākais? Kad viss ir sagriezts ar kājām gaisā? Un ja vēl vīrs to uzzina? Vai vīrieši rīkojas, kā vīriem pienākas? Vai arī tomēr viņi mēģina neredzēt redzamo? Kolumba cienīgi atklājumi, kaislību ugunis, dzīvi miroņi, neiedomājami sižeta pavērsieni, pašnāvību mēģinājumi, divi ģībieni, gandrīz kautiņš uz līdzenas vietas un laimīgas(?) beigas.
Pasaules kārtība vīrietim ir tāda: sieva, savi bērni, sievas bērni, kopīgie bērni, draudzene, mīļākā, otra sieva, paziņas un gultas biedrenes... Bieži vien sieva nezina neko, dažreiz zina, bet visi turpina dzīvot tālāk, jo tic tam, kas dara viņus laimīgus. Kas notiek tad, ja sievai ir vīrs, otrs vīrs, bērns un vēl mīļākais? Kad viss ir sagriezts ar kājām gaisā? Un ja vēl vīrs to uzzina? Vai vīrieši rīkojas, kā vīriem pienākas? Vai arī tomēr viņi mēģina neredzēt redzamo? Kolumba cienīgi atklājumi, kaislību ugunis, dzīvi miroņi, neiedomājami sižeta pavērsieni, pašnāvību mēģinājumi, divi ģībieni, gandrīz kautiņš uz līdzenas vietas un laimīgas(?) beigas.
Pasaules kārtība vīrietim ir tāda: sieva, savi bērni, sievas bērni, kopīgie bērni, draudzene, mīļākā, otra sieva, paziņas un gultas biedrenes... Bieži vien sieva nezina neko, dažreiz zina, bet visi turpina dzīvot tālāk, jo tic tam, kas dara viņus laimīgus. Kas notiek tad, ja sievai ir vīrs, otrs vīrs, bērns un vēl mīļākais? Kad viss ir sagriezts ar kājām gaisā? Un ja vēl vīrs to uzzina? Vai vīrieši rīkojas, kā vīriem pienākas? Vai arī tomēr viņi mēģina neredzēt redzamo? Kolumba cienīgi atklājumi, kaislību ugunis, dzīvi miroņi, neiedomājami sižeta pavērsieni, pašnāvību mēģinājumi, divi ģībieni, gandrīz kautiņš uz līdzenas vietas un laimīgas(?) beigas.
Sunītis un Kaķīte ir nolēmuši svinēt Ziemassvētkus, tikai viņi nezina – kā to dara? Tad viņi izdomā to darīt pa savam. Nu jautrībai nav gala! Kad ierodas Ziemas svētku vecītis, svētki iet jau pilnā sparā! Autors: Armands Ekštets (pēc Jozefa Čapeka stāstu motīviem). Izrādē piedalās: Armands Ekštets, Inta Bankoviča, Enriko Avots.
Sunītis un Kaķīte ir nolēmuši svinēt Ziemassvētkus, tikai viņi nezina – kā to dara? Tad viņi izdomā to darīt pa savam. Nu jautrībai nav gala! Kad ierodas Ziemas svētku vecītis, svētki iet jau pilnā sparā! Autors: Armands Ekštets (pēc Jozefa Čapeka stāstu motīviem). Izrādē piedalās: Armands Ekštets, Inta Bankoviča, Enriko Avots.
Iestudējuma režisore Dita Balčus izrādē apvienojusi divas tēmas – laulības krīzi un televīzijas glorificēto spēku. Izrāde veidota pēc populārā itāļu satīrista un dramaturga, Nobela prēmijas laureāta Dario Fo un viņa sievas, aktrises un sabiedriskās darbinieces Frankas Ramē kopīgi sarakstītās lugas motīviem par laulāto pāri, kas nodzīvojuši laulībā ilgāku laiku, sāk eksperimentēt ar “brīvajām” attiecībām.
Iestudējuma režisore Dita Balčus izrādē apvienojusi divas tēmas – laulības krīzi un televīzijas glorificēto spēku. Izrāde veidota pēc populārā itāļu satīrista un dramaturga, Nobela prēmijas laureāta Dario Fo un viņa sievas, aktrises un sabiedriskās darbinieces Frankas Ramē kopīgi sarakstītās lugas motīviem par laulāto pāri, kas nodzīvojuši laulībā ilgāku laiku, sāk eksperimentēt ar “brīvajām” attiecībām.
Rudens. Ziema. Pavasaris. Vasara. Kādas dziļos laukos mītošas ģimenes stāsts viena gada garumā. Un kā ikvienā ģimenē – arī šajā – tās locekļi cenšas saprasties savā starpā, kā nu prot. Izrādes centrā ir Ausma – sieviete, kuras rīcību nosaka sirds, ne morāles likumi, un spēja dzīvot tālāk, lai notiktu, kas notikdams.
Ievērojot tradīcijas, Liepājas teātris arī šogad skatītājiem gatavo Ziemassvētku koncertu, lai radītu svētku atmosfēru gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem. Programmu sastādījis teātra muzikālais vadītājs Normunds Kalniņš un teātra direktors Herberts Laukšteins, kurš stāsta, ka koncerta nosaukums “Ziema Rožu laukumā” nav izvēlēts nejauši.
Ievērojot tradīcijas, Liepājas teātris arī šogad skatītājiem gatavo Ziemassvētku koncertu, lai radītu svētku atmosfēru gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem. Programmu sastādījis teātra muzikālais vadītājs Normunds Kalniņš un teātra direktors Herberts Laukšteins, kurš stāsta, ka koncerta nosaukums “Ziema Rožu laukumā” nav izvēlēts nejauši.
Ievērojot tradīcijas, Liepājas teātris arī šogad skatītājiem gatavo Ziemassvētku koncertu, lai radītu svētku atmosfēru gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem. Programmu sastādījis teātra muzikālais vadītājs Normunds Kalniņš un teātra direktors Herberts Laukšteins, kurš stāsta, ka koncerta nosaukums “Ziema Rožu laukumā” nav izvēlēts nejauši.
Ievērojot tradīcijas, Liepājas teātris arī šogad skatītājiem gatavo Ziemassvētku koncertu, lai radītu svētku atmosfēru gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem. Programmu sastādījis teātra muzikālais vadītājs Normunds Kalniņš un teātra direktors Herberts Laukšteins, kurš stāsta, ka koncerta nosaukums “Ziema Rožu laukumā” nav izvēlēts nejauši.
Ievērojot tradīcijas, Liepājas teātris arī šogad skatītājiem gatavo Ziemassvētku koncertu, lai radītu svētku atmosfēru gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem. Programmu sastādījis teātra muzikālais vadītājs Normunds Kalniņš un teātra direktors Herberts Laukšteins, kurš stāsta, ka koncerta nosaukums “Ziema Rožu laukumā” nav izvēlēts nejauši.
Ievērojot tradīcijas, Liepājas teātris arī šogad skatītājiem gatavo Ziemassvētku koncertu, lai radītu svētku atmosfēru gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem. Programmu sastādījis teātra muzikālais vadītājs Normunds Kalniņš un teātra direktors Herberts Laukšteins, kurš stāsta, ka koncerta nosaukums “Ziema Rožu laukumā” nav izvēlēts nejauši.
Aptuveni 400 krievu jūrnieku, kas Francijā tika apmācīti uz Krievijas karaflotei uzbūvētā Mistral klases karakuģa, atgriezīsies dzimtenē uz nenoteiktu laiku, trešdien paziņoja Francijas kuģu būvētava DCNS.
„Mākoņains, iespējams skaidrosies” ir traģikomēdija par mūsdienu Latviju, par kādu piecdesmitgadnieku klases salidojumu. Pie skolotājas Dārtas (Ligita Dēvica) sabrauc reiz audzinātā klase: pašas meita Liesma, pielūdzējs Tālis, kurš viņai reiz nesis ziedus, Modris, kurš sapņojis kļūt par ārstu, un arī vienīgais klases pāris – Mudrīte un Hermanis.
Luga stāsta par zēnu, kurš ir nonācis psihiatriskās slimnīcas eksperimentālajā nodaļā pēc tam, kad ir nogalinājis divus cilvēkus un nodedzinājis vectēva māju. Tur viņu sastop luterāņu mācītāja. Šī satikšanās ir liktenīga viņas uzskatiem par pasaules kārtību, un neatgriezeniski izmaina viņas dzīvi. “Šis būs stāsts par piedošanu.
Arī turpmākajos gados turpināsies mazo saimniecību sarukuma tendence, kas skaidrojams gan ar cilvēku skaita samazināšanos laukos, gan ar zemajām subsīdijām un saimniekošanai nepieciešamās zemes nepieejamību, komentējot jaunākos Centrālās statistikas pārvaldes datus par saimniecību struktūru, aģentūrai LETA atzina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
Izrāde iecerēta kā sirreāls trilleris – stāsts par priekšstatiem un aizspriedumiem, par māņticību un realitāti, kuri ne tikai Blaumaņa laikā, bet arī mūsdienās piepilda mūsu ikdienu. “Mēs ar Lauri Gundaru jau sen bijām runājuši par uzvedumu, kurā scenogrāfijai būtu ne tikai pastarpināta nozīme, bet vizuālā puse būtu arī jēgas nesēja.
Izrāde par identitātes krīzi, taču nevis dramatisku vai traģisku, bet komisku un pozitīvu: cilvēkiem šodien viss ātri apnīk, arī būt tiem, kas viņi ir. Tāpēc viņi gatavi mainīt savu tēlu, savu lomu un pat sabiedrību, kļūt par kaut ko pavisam citu – līdz brīdim, kad arī tas apniks. Luga ir salonkomēdija, bet arī tā mainās līdz nepazīšanai. Režija, scenogrāfija un muzikālais noformējums: Viesturs Meikšāns. Lomās: Imants Strads, Elīna Vāne, Mārtiņš Meiers, Māra Mennika.Biļetes teātra kasē, kā arī Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv
Divas naidīgas grauzēju ciltis – baltās un pelēkās peles – nevar sadzīvot mierā. Tomēr, kad balto peļu meitiņa sadraudzējas ar pelēko pelēnu, viņiem palīgā dodas Muris Buris – noslēpumains un visvarens radījums, kam izdodas pielikt punktu dzimtu naidam. Jo gan baltajām, gan pelēkajām pelēm ir krietni daudz kopīga – visām ir bail no kaķiem un... piemīt liela kāre pēc siera.Režisors: Felikss Deičs.Lomās: Rihards Jakovels, Rūta Dišlere, Ingus Kniploks, Ilze Lieckalniņa, Kaspars Zāle, Baiba Valante, Mārtiņš Lūsis.Biļetes teātra kasē, Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv
Deju zāle “Apollo” kļūst par pastāvīgu tikšanās vietu daudziem cilvēkiem. Cauri tai plūdīs laikmeti – gan pasaules kari un miera dzīve, gan pēckara nabadzība, kosmiskās ēras sākums un Atmoda. Katrā no tiem ir savi ritmi un tam brīdim visjaunākās dejas, vismodernākie kostīmi, katrā ballītē cilvēki dziedās to, kas tikko nācis modē vai kļuvis par tradīciju.
Deju zāle “Apollo” kļūst par pastāvīgu tikšanās vietu daudziem cilvēkiem. Cauri tai plūdīs laikmeti – gan pasaules kari un miera dzīve, gan pēckara nabadzība, kosmiskās ēras sākums un Atmoda. Katrā no tiem ir savi ritmi un tam brīdim visjaunākās dejas, vismodernākie kostīmi, katrā ballītē cilvēki dziedās to, kas tikko nācis modē vai kļuvis par tradīciju.
Deju zāle “Apollo” kļūst par pastāvīgu tikšanās vietu daudziem cilvēkiem. Cauri tai plūdīs laikmeti – gan pasaules kari un miera dzīve, gan pēckara nabadzība, kosmiskās ēras sākums un Atmoda. Katrā no tiem ir savi ritmi un tam brīdim visjaunākās dejas, vismodernākie kostīmi, katrā ballītē cilvēki dziedās to, kas tikko nācis modē vai kļuvis par tradīciju.
Deju zāle “Apollo” kļūst par pastāvīgu tikšanās vietu daudziem cilvēkiem. Cauri tai plūdīs laikmeti – gan pasaules kari un miera dzīve, gan pēckara nabadzība, kosmiskās ēras sākums un Atmoda. Katrā no tiem ir savi ritmi un tam brīdim visjaunākās dejas, vismodernākie kostīmi, katrā ballītē cilvēki dziedās to, kas tikko nācis modē vai kļuvis par tradīciju.
Māja, īpašumtiesības, divas kolorītas mājsaimnieces, humors, pārpratumi, nekrietni grauzēji, kriminālnoziegums. Tas ir amizants stāsts par divām mājsaimniecēm, kuras dažādu sakritību dēļ “iekuļas” visnotaļ negaidītās un neērtās situācijās. Henrietas un Rozālijas mājā viesosies savdabīgi un humoristiski personāži, izvērtīsies varena, bet uzjautrinoša cīņa ar laimes tīkotājiem.
Lugas autors – absurdists un disidents S. Mrožeks, bet luga – Daugavpils teātra vēstures pirmsākums, jo tieši ar šo uzvedumu 1991. gadā tika atklāts teātris. Pēc 23 gadiem mēs atgriežamies pie lugas aktuālās tēmas, taču jau ar pavisam citu pieredzi, kuru ir izdzīvojis ikviens Latvijas cilvēks – ar bēgšanas un emigrācijas pieredzi.
Saeimas opozīcijā sēdošais deputāts Juris Viļums (Latvijas Reģionu apvienība) trešdien Saeimas ārkārtas sēdē, lemjot par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam, vairākas reizes nenogurstoši vēlējās noskaidrot vairāku iesniegto priekšlikumu lietderību.Viņa uzmanību piesaistījuši salīdzinoši nelieli priekšlikumi, kuru būtību an viņš neapšaubot, taču nedomā, ka Saeimai būtu jānodarbojas ar šāda mēroga jautājumiem.
Drošības policijas (DP) veiktā kratīšana manā dzīvesvietā bijusi prettiesiska un vērsta, lai izzinātu biedrības Russkaja zarja (Krievu rītausma) plānus, uzskata kreisais radikālis Illarions Girss.
Latvijas U-20 hokeja izlase Itālijā notiekošā pasaules čempionāta pirmās divīzijas A grupas turnīra trešajā mačā trešdien ar 1:2 (0:1, 0:0, 1:1) svarīgā duelī piekāpās Baltkrievijai, kas ir viena no Latvijas vienības galvenajām pretiniecēm cīņā par uzvaru sacensībās.
Eiropas Parlaments (EP) trešdien apstiprināja Eiropas Savienības (ES) 2015. gada budžetu, par kuru sarunas ar dalībvalstīm un Eiropas Komisiju (EK) ilga vairākus mēnešus,_ _vēsta informācija EP mājaslapā.
Saeimas deputāti trešdien ārkārtas sēdē bez debatēm atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāta Andra Siliņa sagatavoto priekšlikumu par 15 000 eiro piešķiršanu viņa vadītajai Latvijas Pensionāru federācijai (LPF).Šis finansējums paredzēts organizācijas darbības nodrošināšanai. Šo priekšlikumu otrdien atbalstīja teju visi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti, ētisku apsvērumu dēļ atturoties vien Ingunai Sudrabai (No sirds Latvijai)LPF vadītājs Siliņš par Saeimas deputātu kļuva šoruden, kad tika ievēlēts 12.
Rīgas pašvaldības darbinieki, vienojoties ar darba devēju, pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētku dienā, 7.janvārī, varēs "paņemt brīvdienu", sociālajos tīklos Facebook un Twitter paziņojis Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņas Centrs).
Svētdien Ludzas iecirkņa Kriminālpolicijas darbinieki, sadarbībā ar valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes darbiniekiem Kārsavas novada Mežvidu pagastā, aizturēja četrus 1955., 1985., 1986. un 1993.gadā dzimušus vīriešus. Automašīnas, ar kuru pārvietojās aizturētie, apskates laikā policisti atrada narkotikām līdzīgu vielu, iespējams, marihuānu.
Saeimā trešdien ārkārtas sēdē, lemjot par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam, netika atbalstīts priekšlikums par papildu 242 000 eiro piešķiršanu sportistu sagatavošanai startam Olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro un olimpiskajai kvalifikācijai basketbolā.Šādu priekšlikumu bija sagatavojis Saskaņas deputāts, ilggadējais Saeimas sporta apakškomisijas vadītājs Ivans Klementjevs.
Latvijas ziemīgajā salā klausītāji siltuma patvērumu varēs meklēt Sergeja Jēgera balsī, kuras maigums Ziemassvētku apcerīgajā gaišuma noskaņā izdziedās pērļainākās baroka ārijas un skaistākās lūgšanas, kuras cilvēka balsij komponējuši meditatīvais Arvo Perts, reliģiozais Andrejs Selickis un skaņraži no romantisma laikmeta.
Jāņa Rozes apgādā iznācis ievērojamā itāļu rakstnieka un semiotiķa Umberto Eko romāns Iepriekšējās dienas sala, informēja izdevniecības pārstāve Ieva Krūmiņa. Tas_ _ir jau desmitais slavenā autora darbs, kuru izdevis Jāņa Rozes apgāds.
Koncerta “Svētki, pērles un romantika” izvēlētā programma mūzikas skaņās uzburs svētku mirdzumu, dvēseles pacilājumu un prieku -–to skaistumu, sirsnību un mīlestību, ko Ziemassvētku laikā vēlamies ieraudzīt un sniegt mums visapkārt. Koncertā dzirdēsim itāļu, spāņu un franču mūziku, sākot no 18. gadsimta pērlēm līdz pat mūsdienām: komponistu Luidži Bokerini, Džokvīna Rodrigo, Kloda Debisī, Rolanda Diēnsa u.
No 27. decembra Latvijas Nacionālā opera aicina uz tradicionālajiem Gadumijas koncertiem, kas skatītājus aizvedīs gan Ziemassvētku, gan Jaunā gada sagaidīšanas noskaņās, informēja Operas pārstāve Irbe Treile.
Programmā lieliskās komponistes, Latgales vēstniecības “Gors” mākslinieciskās vadītājas Ilonas Rupaines, speciāli šim koncertam, aranžētās angļu, ķeltu, latgaliešu, lietuviešu, meksikāņu, norvēģu, spāņu un ukraiņu Ziemassvētku melodijas, kā arī komponistes pašas oriģināldziesmas. Pelīte zags zirņus, Broņislava Mārtuževa degs sveci vainagā, Raibīs Suņs dies ap klusumu, bet laimiņas satiksies pie sudraba avota kopā ar Rīgas kamerkori “Ave sol”, diriģentiem Andri Veismani un Jurģi Cābuli, solistēm Agnesi Urku, Baibu Urku un teicamiem instrumentālistiem no Latgales – Einārs Lipskis (taustiņi), Toms Lipskis (kontrabass), Mārcis Lipskis (mandolīna), Pīters Daugulis (stabule), Liene Brence (vijole), Vadims Meļuščenkovs (sitaminstrumenti) un Igors Čistjakovs (ģitāra).
Programmā lieliskās komponistes, Latgales vēstniecības “Gors” mākslinieciskās vadītājas Ilonas Rupaines, speciāli šim koncertam, aranžētās angļu, ķeltu, latgaliešu, lietuviešu, meksikāņu, norvēģu, spāņu un ukraiņu Ziemassvētku melodijas, kā arī komponistes pašas oriģināldziesmas. Pelīte zags zirņus, Broņislava Mārtuževa degs sveci vainagā, Raibīs Suņs dies ap klusumu, bet laimiņas satiksies pie sudraba avota kopā ar Rīgas kamerkori “Ave sol”, diriģentiem Andri Veismani un Jurģi Cābuli, solistēm Agnesi Urku, Baibu Urku un teicamiem instrumentālistiem no Latgales – Einārs Lipskis (taustiņi), Toms Lipskis (kontrabass), Mārcis Lipskis (mandolīna), Pīters Daugulis (stabule), Liene Brence (vijole), Vadims Meļuščenkovs (sitaminstrumenti) un Igors Čistjakovs (ģitāra).
Šonedēļ pašvaldības pārstāvju un speciālistu sanāksmē Bauskā tika konstatēts, ka nesen izsolē Vācijā iegādātā 17.gadsimta sudraba kanna tomēr varētu nebūt Bauskas zeltkaļa Heinriha Timmes jaunākā darinājums. Tādēļ par saviem līdzekļiem kannu atpircis Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, kurš ieteicis iegādāties šo darinājumu.
Saistībā ar Zviedrijas satraukumu par Krievijas kara lidmašīnu, kura gandrīz saskrējās ar pasažieru lidmašīnu, Krievijas vēstnieks Dānijā trešdien paziņojis, ka Zviedrijas varasiestādes, iespējams, par daudz sapīpējušās marihuānu.
