"Zviedrijas varasiestādes nesen teica, ka viņu ūdeņos manīta zemūdene. Tās nebija," laikrakstam Berlingske norādīja Krievijas vēstnieks Kopenhāgenā Mihails Vaņins.
"Tagad viņi saka, ka atkal kaut ko redzējuši. Man bail, ka viņi pārāk bieži dodas uz Pušera ielu," piebilda vēstnieks, atsaucoties uz Kristiānijas rajonu Kopenhāgenā, kurā notiek marihuānas tirdzniecība.
Zviedrija sestdien paziņoja, ka piektdien Krievijas kara lidmašīna gandrīz saskrējusies ar pasažieru lidmašīnu, kas tikko bija pacēlusies no Kopenhāgenas lidostas, lai dotos uz Poliju.
Incidents noticis piektdien starptautiskajā gaisa telpā uz dienvidiem no Malmes, kas atrodas Zviedrijas dienvidos, ziņoja Zviedrijas Aizsardzības ministrija.
Pēc incidenta gaisā tikuši pacelti gan Dānijas, gan Zviedrijas iznīcinātāji.
Pēc Zviedrijas armijas teiktā, Krievijas lidmašīna esot atradusies nepilnus deviņus kilometrus no pasažieru lidmašīnas, savukārt Krievija atbildēja, ka tās kara lidmašīna no pasažieru lidmašīnas atradusies vairāk nekā 70 kilometru attālumā.
Incidents noticis laikā, kad Baltijas reģionā tiek novērota aizvien agresīvāka Krievijas uzvedība, tostarp tās kara lidmašīnu regulārie pārlidojumi, pārkāpjot kaimiņvalstu gaisa telpas.
Zviedrija un Dānija jau pirmdien izsauca Krievijas vēstniekus, tādējādi paužot savu neapmierinātību ar notikušo incidentu.
Krievijas vēstnieks atzina, ka Krievijas lidmašīnas šajā reģionā patrulē biežāk nekā parasti, bet norādīja, ka tā visdrīzāk "ir atbilde uz NATO aktivitātēm šajā reģionā".
Zviedrijas apgalvojumi esot daļa no "ļoti labi pārvaldītas kampaņas", kuras mērķis esot attēlot Krieviju kā "ļoti bīstamu kaimiņu", uzsvēra vēstnieks.
"Tomēr Zviedrijas un Dānijas kampaņas dalībnieki ir uz bīstama ceļa," piebilda vēstnieks.
Zviedrija, kas nav NATO dalībvalsts, paziņojusi, ka tai ir pierādījumi par oktobrī meklētās zemūdenes klātbūtni, tomēr līdz šim tā arī nav izdevies noskaidrot tās izcelsmes valsti.