Apdraudēta studiju kvalitāte
Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra šogad nav saņēmusi valsts dotāciju.
Augstākā izglītība
CSP: Divus gadus pēc augstskolas pabeigšanas nodarbināti 82,8% absolventu
Latvijā 2019.gada nogalē 82,8% no 2017.gada Latvijas augstskolu un koledžu absolventiem bija nodarbināti, savukārt no 2018.gada absolventiem gadu pēc studiju pabeigšanas bija nodarbināti 85,9% absolventu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Augstskolās un koledžās studētgribētājus varēs reģistrēt un uzņemt no 1.jūlija
Ņemot vērā, ka 12.klašu skolēni savus centralizēto eksāmenu sertifikātus saņems 30.jūnijā, augstskolas un koledžas jaunus studētgribētājus varēs sākt reģistrēt un uzņemt no 1.jūlija, otrdien lēma Ministru kabinets.
Augstskolu frontē bez pārmaiņām
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau otro gadu apkopo informāciju par augstskolu absolventu darba gaitām un ienākumiem. Patlaban dienasgaismu ieraudzījuši 2019. gada dati, kas, lai gan rāda ainu pirms pandēmijas, kopumā sasaucas ar pašreizējo situāciju darba tirgū. Skolu beidzējiem šis rīks ir labs palīgs studiju programmas izvēlē, bet augstākās izglītības iestādēm dod iespēju salīdzināt savus rezultātus un redzēt, kur ir nepieciešamas korekcijas studiju virzienos, un noder arī, gatavojoties to akreditācijai.
Studijas krievu valodā neatļaus
Satversmes tiesa (ST) pērn jūnijā par neatbilstošu atzina normu, kas prasa privātajām augstskolām un koledžām studiju programmas īstenot valsts valodā. Likumdevējam tika rosināts meklēt alternatīvus latviešu valodas lomu stiprinošus risinājumus, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju, proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.
Jauno doktorantu skaitu plāno audzēt, solot daudz lielāku finansējumu
Patlaban uz 10 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tikai 0,6 ir ieguvuši doktora grādu, kamēr vidēji Eiropas Savienības (ES) valstīs šis skaitlis ir krietni augstāks – 2,3. Vēl viens mīnuss: teju puse no doktorantūrā studējošajiem atbirst un līdz promocijas darbam nenonāk – šajā ziņā esam pēdējā vietā ES.
Bumba ar laika degli
DU un LiepU jaunās kvantitatīvās prasības var maksāt statusa zaudējumu.
Reformas tiek īstenotas ar spridzināšanas metodi
Augstskolu likuma grozījumi top ar milzīgām pūlēm. Par to un citām aktualitātēm intervijā Aismai Orupei savu redzējumu atklāj LLU studiju prorektors profesors Aigars Laizāns.
Daļai doktorantu algas augs
No nākamā studiju gada doktorantūrā studējošajiem būs iespēja saņemt atalgojumu – vismaz 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, un to līdz 2023. gada beigām finansēs ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu.
Visvairāk studētgribētāju LU
Vakar beidzās jauno studentu pieteikšanās vairākās augstskolās. Tiesa, liela daļa ik gadu rīko arī papildu uzņemšanu, lai aizpildītu brīvās budžeta vietas. Vienotā elektroniskā pieteikšanās e-pakalpojumu portāla Latvija.lv, kurā tiek apkopoti 12 augstskolu dati, statistika pulksten 17.00 rādīja, ka kopumā saņemti 10 272 studiju pieteikumi, no kuriem 9104 (88,63%) ir apstiprināti.
Valdība atbalsta IZM plānus par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā
Otrdien valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu par pilnveidoto promocijas procesu un jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā.
Protestē pret rektoru – latviešu valodas nepratēju
Skaļus iebildumus radījis Augstskolu likuma grozījumu projekts, kurā pieļauts, ka ''augstskolas rektora amatā var iecelt ārvalstu pilsoni. Viņam jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā''.