Meklē piestātni augstskolām
Valsts augstskolu optimizācija ir viens no jautājumiem, kas nekad nenoiet no nozares skatuves.
Augstākā izglītība
Augstākajā izglītībā liels atbirums
Studējošo skaits pieaug, valsts finansējums tam netiek līdzi.
Nepietiekami izdiskutēta iecere
Par Izglītības ministrijas virzīto augstākās izglītības finansēšanas jauno modeli Andis Sedlenieks sarunājas ar
Vidzemes Augstskolas rektora pienākumu izpildītāju, asociēto profesori un vadošo pētnieci Agnesi Dāvidsoni.
Piespiedu laulības negrib
Reģionālās augstskolas meklē alternatīvus risinājumus.
IZM: Akadēmiskā personāla atalgojums jāpalielina par 43%
Lai aktualizētu studiju vietas bāzes izmaksas, akadēmiskā personāla atlīdzības likmes kopumā būtu jāpaaugstina par 43%, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē norādīja IZM Direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā Diāna Laipniece.
Padomes startam vēl nav gatavas
Sākotnēji bija paredzēts,
ka augstskolu padomes darbu sāks pērn 1. decembrī, taču, redzot, ka process nerit tik
ātri, tika nolemts šo termiņu
pārcelt uz šā gada 1. februāri.
Ierosināta lieta par normām, kas noteic augstskolu un koledžu studiju programmu īstenošanu valsts valodā
Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu par normām, kas noteic augstskolu un koledžu studiju programmu īstenošanu valsts valodā, noskaidroja aģentūra LETA.
Zinātnieku ataudze klibo
Pēdējos gados viena no zinātnes un augstākās izglītības
problēmām ir jauno doktorantu skaita kritums. No visa
7765 zinātnieku lielā pulka
2284 ir vecumā, sākot no 70
gadiem, kamēr 25–44 gadu
grupā to ir nepilni 2000. 2019.
gadā doktora grādu ieguva
136 cilvēki, tai pašā laikā 2012.
gadā tādu bija divarpus reižu
vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma
Zinātņu doktoru tālākā karjera jaunākie dati. Apsekojums atklāj virkni tendenču,
piemēram, izmaiņas nozarēs,
kurās darbojas zinātņu doktori.
Stipendijas apmērs neskaidrs
Sociālo stipendiju apmērs būs 160 eiro, par akadēmiskajām jautājums vēl atklāts.
Augstskola bez maksas: dārgs prieks
Pilnībā valsts dotēta augstākā izglītība prasītu no budžeta papildu 174 miljonus eiro.
Jūras akadēmijā atklājas zemūdens akmeņi
VK pirms četriem gadiem veica revīziju augstākās izglītības jomā, bet joprojām ir pārkāpumi.
Ceļā uz augstskolu bez maksas
Ja Latvija gribēs iet bezmaksas augstākās izglītības (AI) ceļu, svarīga ir to valstu, tostarp Igaunijas un Ziemeļvalstu, pieredze, kurās studējošiem šāda iespēja jau ir. Taču arī šajās valstīs ir atšķirības. Dānijā, Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā visiem pilna laika studentiem no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas tiek nodrošināta AI bez maksas, bet Igaunijā tikai tiem, kuri studē valsts valodā.