Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015.gada septembrī, salīdzinot ar 2014.gada septembri, samazinājies par 0,5%. Precēm cenas samazinājušās par 1,7%, bet pakalpojumiem pieaugušas par 2,5%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,3%.
Cenu indekss augustā ir pietuvojies pie pašas deflācijas robežas. Cenas pret pērno augustu pieaugušas tikai par 0,1%, mēneša laikā samazinoties par 0,5%, kā jau šajā mēnesī ierasts. Ja no kopējā patēriņa groza atskaita alkoholu un tabaku, kuru kopējais devums gada inflācijā ir ap 0,2%, tad pārējām precēm un pakalpojumiem cenas vidēji ir samazinājušās.
Vidējais patēriņa cenu līmenis šogad augustā, salīdzinot ar 2014.gada augustu, palielinājās par 0,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.Precēm cenas samazinājās par 0,8%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,4%.Augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas samazinājās par 0,5%.
Eiropas Centrālā banka (ECB) pilnībā neizslēdz deflācijas iespējamību eirozonā, tomēr deflācijas risks ir ierobežots, piektdien Vācijas laikrakstā Handelsblatt publicētā intervijā norāda ECB prezidents Mario Dragi.
Kā bija gaidāms, novembrī cenu līmenis samazinājās, krītot par 0,3%. Savukārt gada inflācija novembrī sasniedza 0,9%. Lielāko ietekmi uz cenu izmaiņām gada laikā nodrošina to pieaugums tabakai, alum, kultūras, viesnīcu un restorānu, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem. Savukārt uz leju vilka cenu kritums degvielai, piena un gaļas produktiem.
Neskatoties uz piesardzīgu pasaules ekonomikas izaugsmes paātrināšanos, centrālo banku cīņa pret deflācijas riskiem turpinās. ASV ekonomikas izaugsme pēc ziemas laikapstākļu radītiem šķēršļiem paātrinās vienmērīgi. Tikmēr recesija eirozonā ir noslēgusies, taču ekonomiskās tendences 18 dalībvalstīs joprojām atšķiras.
Pretēji gaidītajam, patēriņa cenas novembrī salīdzinot ar pērnā gada novembri atkal samazinājušās. Salīdzinot ar oktobri cenu kritums sasniedza 0,5% un gada laikā cenas samazinājušās par 0,4%. Lielāko pārsteigumu sagādājušas pārtikas cenas, kuras mēneša griezumā samazinājās par 0,8%, pārtikas cenu kritums novembrī ir netipisks, ierasti cenas nedaudz pieaug dārzeņiem un augļiem sezonalitātes dēļ.
Pretēji gaidītajai inflācijai, kas gan šogad ir bijusi visai bieža viešņa, novembrī atgriezās deflācija. Tā novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas kritās par 0,5%. Lielākā ietekme bija cenu kritumam pārtikai, alkoholam un tabakai, transporta precēm un pakalpojumiem, kā arī apģērbam un apaviem.
Ziņa, ka oktobrī vidējais cenu līmenis bijis tāds pats kā pirms gada, varbūt nevairos statistiķu popularitāti tautā, bet nav nekāda pamata šo ziņu apšaubīt. Cilvēkiem ar stipru iekšējo pārliecību vienmēr ir iespēja atrast piemērus plēsonīgai cenu paaugstināšanai, taču ir arī nozīmīgi izdevumu posteņi, kas sarūk, piemēram, siltums oktobrī siltums maksāja par 7,4% mazāk nekā pirms gada, sakari bija par 3,5% lētāki.
Arī šā gada septembrī turpinājās deflācija. Gada griezumā patēriņa cenas samazinājās par 0,4%, savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, cenas ir kāpušas par 0,3%. Mēneša griezumā patēriņa cenu dinamika virzās ļoti paredzami un atbilst jau daudzus gadus novērotajai sezonalitātes struktūrai. Ir sākusies rudens sezona apģērbiem un apaviem, kas attiecīgajā kategorijā cenas kāpināja par 5,6%, salīdzinot ar augustu, kad savai izskaņai tuvojās vasaras sezonas preču izpārdošanas. Savukārt, pakāpeniski noslēdzoties ražas sezonai, dārzeņu cenas samazinājās par 5,5%, bet augļu cenas - par 6%.
Šī gada septembrī, salīdzinot ar augustu, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3%. Tajā pašā laikā gada vidējā inflācija turpināja samazināties un septembrī bija 0,4 procenti.