Šī gada septembrī cenu kāpums bija nedaudz lēnāks nekā iepriekšējos trīs gadus, kad mēneša laikā kopējais patēriņa cenu līmenis pieauga par vidēji 0,4 procentiem.
Cenu līmeņa kāpumu septembrī, galvenokārt, noteica apģērbu un apavu sadārdzināšanās. Apģērbiem un apaviem mēneša laikā sezonālo faktoru ietekmē cenas pieauga par 5,6% (apģērbiem par 2,4% un apaviem par 13%), kas noteica kopējā cenu līmeņa palielināšanos par 0,3 procentpunktiem.
Salīdzinoši neliela ietekme uz cenu līmeni septembrī bija cenu kritumam pārtikai (samazinājums mēneša laikā par 0,3%). Ņemot vērā pārtikas preču lielo īpatsvaru patēriņa grozā, cenu pazemināšanās šajā preču grupā noteica kopējā cenu līmeņa samazināšanos par 0,1 procentpunktu. Jāatzīmē, ka arī pasaules pārtikas cenas septembrī, salīdzinot ar augustu, samazinājās par 1,1% un bija par 7,7% zemākas nekā gadu iepriekš.
Degvielas cenas Latvijā septembrī praktiski nemainījās. Jāatzīmē, ka pasaules naftas cenas septembrī stabilizējās pēc kāpuma jūlijā un augustā.
Pārējās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības septembrī kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja.
Turpmāk patēriņa cenu izmaiņas lielā mērā būs atkarīgas no ekonomiskās situācijas uzlabošanās Latvijā un cenu tendencēm pasaulē. Lai arī pēdējos mēnešos patēriņa cenu dinamika ir mērena, pakāpeniski aug patērētāju inflācijas gaidas saistībā ar plānoto eiro ieviešanu, tomēr tās ietekme uz cenām nebūs lielāka par 0,2 - 0,3 procentiem. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā šogad gada vidējā inflācija būs 0,1% pie nosacījuma, ka pasaules pārtikas un naftas produktu cenas saglabās pašreizējo tendenci un nav sagaidāms to straujš pieaugums.