Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Deflācija

FM: Pandēmijas izraisītais deflācijas periods Latvijā ir beidzies

Kopš pandēmijas sākuma ir pagājis viens gads, tādējādi, mazinoties Covid-19 krīzes negatīvajiem faktoriem un izzūdot bāzes efektiem, deflācijas periods Latvijā, ko izraisīja pandēmija, ir beidzies, pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Šis gads sācies ar deflāciju

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī šā gada janvārī patēriņa cenu indekss Latvijā bijis lejupejošs un mūsu valstī saglabājās deflācija. Tomēr patlaban eksperti norāda uz vairākiem faktoriem, kas var veicināt patēriņa cenu pieaugumu. Šie faktori ir saistīti gan ar preču biržu cenu ietekmi, gan ar to, ka, laika gaitā krītot Covid-19 ierobežojumu ''nožogojumiem'', strauji augs patēriņš, kas tradicionāli ir labvēlīgs faktors inflācijai.

Deflācija varētu apstāties

Ekonomikas vismaz šķietamā stabilizācija pasaulē un arī Latvijā pēc Covid-19 ienestajām blaknēm ir nesusi izmaiņas patēriņa cenu indeksu līknēs. Proti, temps, ar kādu samazinājās inflācija, atnākot Covid-19, līdz ar patēriņa pieaugumu sāk zaudēt spēku. Tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka jau tuvāko mēnešu laikā Latvijas tautsaimniecībā sāks atgriezties inflācija, ja rēķinām cenu pārmaiņas pret atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā.

Jūnijā patēriņa cenas Latvijā gada laikā samazinājušās par 0,7%

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieaugušas par 0,2%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada jūniju - patēriņa cenas sarukušas par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 1,6%.

Deflācijas bremzēšanās ražošanā ir pozitīvs signāls ekonomikai

Realizācijas cenu kritums apstrādes rūpniecībā sākās jau krietnu laikus pirms Covid-19 izplatības un uzskatāmi liecināja par to, ka pasaules rūpniecība draud ieslīgt krīzē. Tas, ka ražotāju cenas krīt, norāda uz to, ka tirgus pieprasījums vairs nav spējīgs absorbēt piedāvājumu, konkurence starp uzņēmumiem pieaug, bet uzņēmumi pārdošanas apjomu veicināšanai sāk meklēt ceļus, kā samazināt cenas, kas, protams, var nest līdzi arī ieņēmumu samazināšanos.

Ceļā uz zemāku punktu

Pandēmijas izraisītā ekonomikas aktivitātes samazināšanās un ar to saistītā iedzīvotāju finansiālā piesardzība visai kardināli ietekmējusi patēriņa cenu izmaiņas. Patlaban patēriņa cenu indekss strauji traucas lejup, un maijā gada inflācijas vietā esam piedzīvojuši cenu samazinājumu salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi pagājušajā gadā, proti, ekonomika ir ieslīgusi deflācijā, turklāt visai pamatīgā, kurai ilgstoši turpinoties var būt visai neprognozējamas sekas.

Atkal atgriežamies uz deflācijas sliekšņa

Viens no ekonomiskās veselības indikatoriem, ko savā maciņā izjūt ikkatrs patērētājs, ir patēriņa cenu pārmaiņas. Tās lielā mērā nosaka gan to, cik strauji mainās iedzīvotāju pirktspēja, gan kalpo arī par uzskatāmu kopējās ekonomikas veselības indikatoru.

Ceļā uz deflācijas atgriešanu

Piezemēšanās, ko patlaban jau piedzīvo un nākotnē vēl spēcīgāk piedzīvos pasaules tautsaimniecība, neizbēgami radīs pārmaiņas preču un pakalpojumu cenās. Ekonomikai saraujoties un pieprasījumam mazinoties, ir paredzama tāda situācija, kurā piedāvājums būs ievērojami lielāks nekā pieprasījums. Tas gan neattiecas uz dezinfekcijas līdzekļiem un aizsargmaskām, kā arī uz tām precēm, kuru savlaicīga piegāde ir apgrūtināta Covid-19 izplatības un ar to saistīto karantīnas ierobežojumu dēļ. Taču tikai maza patērētāju daļa šobrīd var cerēt uz krītošās inflācijas radītajiem ieguvumiem, jo cenu samazināšanās būs saistīta arī ar jaunu ekonomikas lejupslīdes vilni, kas nesīs zemākus kopējos ienākumus un pirktspēju.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide