Labklājības ministrija (LM) ar ES fondu atbalstu strādā pie deinstitucionalizācijas projekta, lai cilvēki, kuriem šobrīd daļu savas dzīves nākas pavadīt institūcijās atsvešināti no pārējās sabiedrības, varētu dzīvot neatkarīgi un saņemt sev nepieciešamos pakalpojumus dzīvesvietā.
Par problēmām, kas skar cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā, ar nodibinājuma Fonds Nāc līdzās! vadītāju Sarmu Freibergu sarunājas Romāns Meļņiks.
Cilvēkiem ar invaliditāti veiksmīgi sākt darba gaitas liedz grūti pieejama izglītība, īstermiņa atbalsts nodarbinātības programmās un citas problēmas, lasāms otrdienas laikrakstā Diena.
Pērnā gada nogalē Diena sāka rakstu sēriju, tuvāk aplūkojot tūkstošgades paaudzi, kuru mēdz raksturot kā dzimušu iespēju laikmetā. Pirmajā rakstā uzmanība tika vērsta uz tādu personu grupu, kas nav nodarbinātas un neiegūst izglītību. Galvenais iemesls, kāpēc jaunietis var nonākt šādā situācijā, ir priekšlaicīga mācību pamešana – 38% jauniešu 25–29 gadu vecumā, kuri nav ieguvuši vidējo izglītību, nevar atrast darbu. Jaunieši šādu izvēli izdara dažādu iemeslu dēļ, tomēr Latvijā ir kāda sabiedrības grupa, kas jau no pirmā mācību gada izteikti bieži saskaras ar šķēršļiem, mēģinot iegūt tādu izglītību kā visi pārējie, – cilvēki ar invaliditāti. Tas savukārt rada šķēršļus būt konkurētspējīgiem darba tirgū un sevi pienācīgi nodrošināt.
Gada pirmajos astoņos mēnešos ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) atbalstu pastāvīgā darbā iekārtojās 2041 bezdarbnieks ar invaliditāti, liecina NVA apkopotā informācija.Līdz augusta beigām dalību NVA pasākumos kopumā sāka 7843 bezdarbnieki ar invaliditāti. Tā 2439 bezdarbnieki Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu laikā apmeklēja īsos kursus, seminārus un lekcijas, 1755 bezdarbnieki iesaistījās neformālajā izglītībā un profesionālajā apmācībā, 1192 bija nodarbināti algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, bet 271 bezdarbnieks - pasākumos noteiktām personu grupām, strādājot subsidētajās darbvietās.
Cīnoties pret diskrimināciju un realizējot savu sapni, ķīnietis Kvons Pons pēdējo divu gadu laikā paveicis to, kas ne katram pilnīgi veselam cilvēkam būtu pa spēkam - viņš ratiņkrēslā šķērsojis Ķīnu, veicot vairāk nekā 5000 kilometru. "Es vēlos pasaulei paziņot, ka arī invalīdi spēj būt neatkarīgi un izdzīvot," par sava apbrīnojamā brauciena mērķiem raidorganizācijai CNN stāsta Pons.
Pasaulē šobrīd ir zināmi septiņi cilvēki, kas piedzimuši bez rokām un kājām. Džoana O'Riordana ir viena no viņiem. Sarunā ar SestDienu meitene nenoliedz, ka brīžiem grib būt "normāla", tomēr, ja viņa būtu tāda pati kā citi, nebūtu sasniegusi to, ko tagad.
Valdība otrdien piekrita turpināt pilnveidot cilvēku ar invaliditāti nodrošinājumu ar mūsdienīgiem tehniskajiem palīglīdzekļiem un piedāvāt arī vairākus citus palīglīdzekļus, tostarp funkcionālās gultas un pretizgulējumu matračus.
Sabiedrības tolerances lakmusa papīrs ir attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti, uzskata Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors Andris Vilks.
Svinīgā ceremonijā Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons pasniedza balvas fiziskām personām un uzņēmumiem par to ieguldījumu vides pieejamības veicināšanā. Tāpat, turpinot ierasto tradīciju, apvienība nosauca arī 2015. gada humānāko ēku, pasniedzot Zelta kruķi, informē biedrība.
Latvija ražo invalīdus, un pēdējos septiņos gados to skaits strauji pieaug, konstatējusi Biedrība _Invalīdu tiesību aizsardzības centrs (ITAC). _Tādēļ, kā portālu Diena.lv informēja ITAC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš
Neibults-Miebolts, biedrība aicina Valsts prezidentu un citas Latvijas augstākās amatpersonas aicina sasaukt ārkārtas sēdi par medicīnas aprūpes jautājumu valstī.