Latvijas Studentu apvienība aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) nodrošināt Covid-19 testu veikšanu no valsts budžeta līdzekļiem tiem studējošajiem, kuri ir sākuši vakcinācijas kursu, saņemot pirmo vakcīnu, kā arī ārzemju studējošajiem, kuri gaida uz vakcinācijas sertifikāta pielīdzināšanu Latvijā, līdzīgi kā tas tiek darīts ar citām izglītojamo grupām vispārējās un vidējās izglītības līmenī.
Ministru kabinets šodien uz nākamo nedēļu atlika lemšanu par Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumu noteikt, ka gaidāmajā mācību gadā pamatizglītību ģimenē varētu iegūt arī 9.klašu skolēni, kuri neapmeklēs skolas, jo būs atteikušies no iknedēļas testiem un nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu pēc potēšanās vai slimības pārslimošanas.
Ja skolēns vai viņa likumiskais pārstāvis vēl nav saņēmis informāciju par skolēna Covid-19 testēšanās rezultātu, tad ir jāsazinās ar skolā atbildīgo personu par testēšanu, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien atbalstīja likumprojektu paketes virzīšanu izskatīšanai parlamentā, kas paredz noteikt ārvalstu studentiem atvieglojumus un efektīvāku dokumentu izvērtēšanu, lai tiktu uzņemti vai varētu turpināt studijas Latvijas augstskolās.
Klātienes mācībām ir neaizvietojama kvalitāte izglītības procesā, vērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīcības plānu skolām klātienes mācībām, aģentūrai LETA pauda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Iveta Ratinīka (LA).
Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra piešķīrusi licenci Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes akadēmiskajai doktora studiju programmai Valodu un kultūru studijas. Tā sniedz iespēju izvēlēties starpdisciplināras, pētniecībā balstītas studijas valodas, literatūras, folkloras, dramaturģijas un teātra procesu jomā
Lai septembrī mācību procesu varētu organizēt klātienē, tad pret Covid-19 vajadzētu vakcinēt vismaz 80% pedagogu, šorīt intervijā LTV raidījumam Rīta panorāma sacīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).
"Mācības ir lieta, kur rezultātu un ieguvumus varbūt neredzi uzreiz. Bet ar laiku pamani, ka kaut ko dari citādi, labāk, ātrāk, tev ir cits skatījums un plašāks apvārsnis, ieraugi jaunas kopsakarības," saka Īrisa Zvagule, kura jau 15 gadu nodarbojas ar pieaugušo izglītību digitālo prasmju jomā, pašlaik vada IT akadēmiju FITA un ir eksperte un pētniece Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) kūrētajā projektā Women4IT.
No 2021./2022. mācību gada stājas spēkā nule Ministru kabineta apstiprinātie kvantitatīvie un kvalitatīvie kritēriji vidējās izglītības pakāpei, kas skolām būs jāievēro, lai saņemtu valsts dotāciju pedagogu algām. Tie paredz noteikt minimālo skolēnu skaitu, ņemot vērā reģionālo iedalījumu, pieļaujot izņēmumus privātajām un augstskolu dibinātajām izglītības iestādēm.
Centralizētie eksāmeni notiks klātienē, tā vakar lēma valdība. Tas, cik liels vidusskolas beidzēju skaits tos drīkstēs kārtot vienuviet, nav noteikts. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka kvantitatīvie kritēriji nav jānosaka, jo ''eksāmena norise ir atsevišķs pasākums, kas neparedz ilgstošu, pastāvīgu personu pulcēšanos izglītības iestādē, kā tas ir gadījumos, kad klātienē tiek nodrošināts izglītības process''. Turklāt projektā tiek paredzēts, ka pirms eksāmeniem tiks nodrošināta izglītojamo un pārbaudījumu norises procesā iesaistīto personu testēšana.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinājuma otrdien Ministru kabinets lēma atļaut klātienē rīkot valsts pārbaudījumus vidējās izglītības pakāpes iegūšanai.