Skaidrs, ka vēlēšanas ir politiķu svarīgākā performance, kuras rezultātā iegūtais vēlētāju atbalsts tad nu ļaus vai neļaus realizēt partijas programmu un citas intereses. Tomēr īpašs laiks tas ir arī medijiem, kuriem tad jāsteidz vēlētājus informēt un izglītot par to, kas jauns politiskā piedāvājuma ēdienkartē.
Jaunas darba metodes, jauni raidījumi, specializētas sadaļas un vējš maciņos jeb Kā pandēmijā strādāja Latvijas mediji gan nacionālā, gan reģionālā mērogā.
Ja nacionālā mēroga medijiem jaunā koronavīrusa izraisītā pandēmija galvenokārt iezīmējās ar strauju ienākumu sarukumu un attālinātu strādāšanu, tad reģionālajiem izdevumiem klāt nāca virkne negaidītu sociālo funkciju. Tukuma Neatkarīgo ziņu galvenā redaktore Ivonna Plaude teic, ka Covid-19 krīze kalpojusi kā palielināmais stikls – tā izcēla jau esošās problēmas.
Jaunā koronavīrusa izraisītā globālā pandēmija skāra arī žurnālistus un redakcijas. Covid-19 izgaismoja dažas no Latvijas mediju telpas problēmām - žanru vienveidīgums, specializācijas trūkums žurnālistu vidū un neskaidras prasības no valsts, ko tad tā īsti vēlas sagaidīt par piešķirto naudu. ''Krīze saasina vājās un stiprās puses,'' portālam Diena.lv sacīja Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas zinātņu katedras profesors Ainārs Dimants.
Diskusija par to, kā un vai iespējams cīnīties ar Krievijas propagandu Latvijā, ir aktuāla jau gadiem. No vienas puses, jūtams satraukums, vai atbildīgie Latvijā dara pietiekami, lai pie mums neļautu izvērsties kaimiņvalsts maigajai varai. Šādos apstākļos jo īpaši svarīga loma ir arī Latvijā izveidotiem krieviski raidošajiem un rakstošajiem medijiem. Žurnālists Ansis Bogustovs, kuram ir darba pieredze dažādos medijos jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, atzīst, ka skatītāju piesaistes jautājumā ar Krievijas televīzijām sacensties ir ļoti grūti, tomēr viņš pauž atzinīgus vārdus par krieviski raidošo Latvijas Radio 4.
Lietas, kas ir saistošas Latvijas politikā un sabiedrībā kopumā, neaprobežojas tikai ar lokāla mēroga notikumiem vai vietējo politiķu un amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem – to astpoguļošana medijos, protams, ir nozīmīga, bet ne mazāk svarīga ir arī informēšana par ārvalstu notikumiem, iezīmējot plašāku pasaules ainu. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāns Andris Sprūds portālam Diena.lv norāda – ārvalstu ziņu piedāvājumu un to, kā tās tiek atspoguļotas Latvijas medijos, lielā mērā veido tieši pieprasījums.
Kopš Latvijā nu ir arī mediju politika, valsts īpaši atbalsta medijpratības mācīšanu un viltus ziņu atmaskošanu. Krimas okupācija lika dezinformācijas apkarošanai pievērsties arī dažādām starptautiskām organizācijām, bet no tā, protams, izriet, ka resursu saturam, kas apkaro viltus ziņas, ir vairāk un šis žanrs noteikti ir modē. Taču ko darīt, lai viltus ziņu apkarošana nekļūtu par pašmērķīgu industriju un labi gribētie nodomi mediju vides stiprināšanai tik tiešām darbotos?
Kopš marta vidus turpinās kašķis starp diviem latviešu valodā raidošiem televīzijas kanāliem. Viens no tiem ir komerckanāls TV3, kurš iebildis pret Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Panorāma sākumlaika pārcelšanu uz pulksten 20. Tas ir laiks, kad sākas arī TV3 ziņas. Sākotnēji, marta vidū, tika ziņots, ka lēmums par Panorāmas sākuma laika maiņu tika pieņemts, "ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un nepārtraukti mainīgo informāciju saistībā ar Covid-19". Šonedēļ gan tapa zināms, ka Panorāma arī pēc ārkārtējās situācijas beigām jauno raidlaiku plāno saglabāt.
Nesenā ziņa Latvijas mediju vidē par portāla LA.lv iekļaušanos Rīga TV24 struktūrā rada vairākus neatbildētus jautājumus. Konkurences padome sola darījumu vēl izvērtēt.
Kad profesionāļi runā par mediju vidi Latvijā, parastās tēmas ir, piemēram, nepieciešamība stiprināt sabiedrisko mediju neatkarību (un politiķi tad arī cenšas kurš nu ātrāk pateikt, ka mums sabiedriskie mediji ir ļoti, ļoti vajadzīgi), oligarhu ietekme uz medijiem (lai gan svarīgi būtu runāt arī par reklāmdevēju un atsevišķu valsts uzņēmumu ietekmi uz medijiem) un reklāmdevēju intereses zudums par tradicionālo mediju tirgu, tā vietā izvēloties Google un Facebook iespējas. Reaģējot uz salīdzinoši neseniem notikumiem mediju vidē – LNT Ziņu dienesta likvidēšanu – uzsvars tika likts arī uz mediju vides daudzveidības nāvi, atsevišķos, īpaši saasinātos disputos pat nonākot līdz slavenajam jautājumiem – kam tas ir izdevīgi? Vēl profesionāļu vidē ir modē runāt par to, kā tad izdarīt tā, lai arī mediju vidē strādājošajiem būtu tādas pašas sociālās garantijas kā lielveikalu pārdevējam un Kronvalda parka dārzniekam.
