Ķīna izmanto karu Ukrainā, lai kāpinātu savas armijas gatavību karadarbībai, pagājušā gada darbības pārskatā secinājis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
ASV uzskata, ka miera uzturētāju kontingentā Ukrainā jābūt ne tikai Eiropas karavīriem, bet arī trešo valstu, piemēram, Ķīnas un Brazīlijas militārpersonām, vēsta nedēļraksts "The Economist".
Ķīna piektdien nosodīja ASV "aukstā kara mentalitāti" Latīņamerikā, apliecinot, ka ir iesniegusi Savienotajām Valstīm protestu saistībā ar ASV valsts sekretāra Marko Rubio izteikumiem vizītes laikā šajā reģionā.
Ķīna ir paziņojusi, ka ieviesīs 10–15% ievedmuitas nodevas atsevišķām no ASV importētām precēm un pievienos divus ASV uzņēmumus
savam "neuzticamo uzņēmumu" sarakstam, tā atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa izziņoto ievedmuitas nodevu paaugstināšanu par 10% Ķīnā ražotajām
precēm, vēsta BBC.
Ķīnas Tirdzniecības ministrija otrdien paziņoja, ka tā ievieš atbildes tarifus vairākām ASV precēm, tostarp oglēm, sašķidrinātajai dabasgāzei un jēlnaftai.
Svarīgi, lai Ķīna pārtrauc sniegt atbalstu un "iespējot agresorvalsti" Krieviju tās karā pret Ukrainu, ceturtdien ikgadējās ārpolitikas debatēs uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže.
Ķīna piektdien paziņoja, ka tās iedzīvotāju skaits 2024.gadā samazinājies trešo gadu pēc kārtas, turpinoties šai tendencei pēc vairāk nekā 60 gadus ilguša pieauguma, kamēr valsts cīnās ar draudošu demogrāfisko krīzi.