ASV jāuzņemas vadošā loma globālajā klimata krīzes politikā, trešdien sacīja ASV prezidents Džo Baidens, parakstot vairākus rīkojumus klimata politikas jomā.
Tie dabiskie procesi, kas agrāk ietekmēja klimata pārmaiņas, šobrīd ir otrajā plānā, galvenā ietekme ir cilvēka darbībai – Romānam Meļņikam pauž LVĢMC klimatologs Edgars Maļinovskis.
Šodien Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar Eiropas Klimata paktu - Eiropas Savienības (ES) mēroga iniciatīvu, kas cilvēkus, kopienas un organizācijas aicina iesaistīties klimatrīcībā un Eiropu darīt zaļāku, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Kristīne Liepiņa.
Klimata pārmaiņas savu nerimstošo gaitu turpina arī 2020.gadā, kas, paredzams, kļūs par vienu no trim siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, atsaucoties uz Pasaules Meteoroloģijas organizāciju (PMO).
Kā liecina jauna Eirobarometra aptauja, 94% iedzīvotāju visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vides aizsardzību uzskata par viņiem svarīgu tematu. Turklāt 91% iedzīvotāju atbildējis, ka klimata pārmaiņas ir nopietna problēma ES. 83% aptaujāto ir pārliecināti, ka vides aizsardzībai ir vajadzīgi ES līmeņa tiesību akti, portālu Diena.lv informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecībā Latvijā.
Eiropas Komisija (EK) pirmdien, 17.februārī, paziņoja par 101,2 miljonu eiro ieguldījumu vides un klimata pasākumu programmas LIFE jaunākajos projektos. Ar šo finansējumu tiks atbalstīti desmit liela mēroga vides un klimata projekti deviņās dalībvalstīs, tādējādi palīdzot Eiropai pāriet uz ilgtspējīgu ekonomiku un klimatneitralitāti. Šie projekti tiks īstenoti Kiprā, Igaunijā, Francijā, Grieķijā, Īrijā, Latvijā, Slovākijā, Čehijā un Spānijā, portālu Diena.lv informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.
Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi mērķi līdz 2050. gadam kļūt klimata neitrālai, kas nozīmē, ka ogļskābo gāzu emisiju apjoms ir nulle. Tas rada izaicinājumus visām dalībvalstīm, arī Latvijai. Tradicionāli Latvijā galvenie emisiju radītāji ir transports un lauksaimniecība. Labā ziņa gan ir tā, ka mūsu valsts atkarība no fosilajiem resursiem, īpaši oglēm, noteikti ir mazāka nekā tādās valstīs kā Polija vai Čehija. Šā iemesla dēļ Polija arī nav pievienojusies kopējam ES lēmumam.
ANO klimata konference Madridē svētdien noslēgusies ar kompromisa vienošanos par globālo plānu cīņai ar klimata pārmaiņām, taču šis plāns krietni atpaliek no zinātnieku aprēķiniem par to, kas un cik daudz būtu jādara efektīvai cīņai ar klimata krīzi.
Madridē notiekošā ANO klimata konference, kurai būtu bijis jābeidzas jau piektdien, ievilkusies garumā, dalībniekiem joprojām nespējot atrast kopīgu valodu.