Valdība arī paziņoja, ka prasīs valsts sektoram līdz 2025.gadam kļūt neitrālam ogļskābās gāzes emisijā. Valdības aģentūrām būs jāmēra un jāziņo par emisiju un tā jākompensē.
"Valsts sektoram ir jābūt un tas būs piemērs, kas uzstādīs standartus, kas mums visiem jāsasniedz līdz 2050.gadam," parlamentā sacīja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna.
Viņa piebilda, ka ar šādu soli tiek atzītas nākamās paaudzes un slogs, kas tām būs jānes, ja tagad nekas netiks darīts.
Jaunzēlandes programma ogļskābās gāzes emisijas samazināšanai tiks atbalstīta ar 200 miljonu Jaunzēlandes dolāru (117 miljonu eiro) lielu finansējumu un paredz pakāpenisku atteikšanos no ogļu izmantošanas, prasību valdības aģentūrām izmantot elektriskās automašīnas un zaļos standartus sabiedriskajām ēkām, vēsta Jaunzēlandes Radio.
Taču ārkārtējā stāvokļa izsludināšana klimata jomā neparedz papildu pilnvaras vai finansējumu, un tas ir tīri simbolisks solis, kādu spērušas arī 32 citas valstis, ieskaitot Kanādu, Franciju un Lielbritāniju.
Klimata aktīvisti un zinātnieki turpina brīdināt, ka valdības nedara pietiekami, lai sasniegtu ANO Parīzes vienošanās mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, lai ierobežotu globālo sasilšanu krietni zem diviem grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar periodu pirms rūpnieciskās revolūcijas.