Moldovas parlaments valstī uz 60 dienām, sākot no 24.februāra, izsludinājis ārkārtas stāvokli saistībā ar karu, ko pret kaimiņvalsti Ukrainu izvērsusi Krievija.
Moldovas prezidentei Maijai Sandu, kura vēlas ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību, pavērušās lieliskas izredzes realizēt savu programmu pēc tam, kad parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvaru izcīnījusi viņas savulaik dibinātā partija Rīcība un solidaritāte (PAS). Tā ieguvusi 52,8% balsu, kas nozīmē – valdību partija var izveidot arī bez sabiedrotajiem. Tiesa, konstitucionālā vairākuma nodrošināšanai PAS deputātu mandātu nepietiek.
Trešdien demisionējis Moldovas premjerministrs Jons Kiku un viņa vadītā valdība, paverot ceļu pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu rīkošanai, vēsta oficiālie mediji.
Sociālistu partijas kontrolētais Moldovas parlaments trešdienas vakarā pieņēmis vairākus strīdīgus lēmumus, cita starpā atceļot ierobežojumus pārraidīt televīzijā Krievijas ziņu pārraides, uz kurām līdz šim attiecās likums par ārvalstu propagandu.
Moldovas Konstitucionālā tiesa pirmdien atcēlusi parlamenta pagājušajā nedēļā, neraugoties uz opozīcijas protestiem, pieņemto likumu, kas ierobežo prezidenta pilnvaras.
Vairāk nekā 5000 cilvēku ceturtdien sapulcējās pie Moldovas parlamenta Kišiņevā, lai protestētu pret likumprojektu, kas ierobežotu jaunievēlētās proeiropeiskās prezidentes pilnvaras.
Krievijas amatpersonas šonedēļ paudušas noraidošu attieksmi pret Moldovas prezidentes amatā ievēlētās Maijas Sandu, kura stāsies amatā 24. decembrī, pausto aicinājumu izvest ap 1700 Krievijas karavīriem no starptautiski neatzītās separātiskās Piedņestras Moldāvu republikas.
Pēc saspringtās otrās prezidenta vēlēšanu kārtas par Moldovas jauno prezidenti izvēlēta proeiropeiski noskaņotā bijusī premjerministre Maija Sandu. Eksperti lēš, ka politiķei, kas savu kampaņu balstīja uz korupcijas izskaušanu un ciešāku sadarbību ar rietumvalstīm, no 24. decembra, kad viņa pārņems prezidenta pilnvaras, priekšā būs smagas cīņas ar prokrievisko politiķu dominēto parlamentu un valdību.